Vēsma Stapāne ir Lejasciema vidusskolas latviešu valodas skolotāja, kuras vaļasprieks ir ceļošana. Ar to viņa saistījusies jau desmit gadus, pati organizējot arī tūristu grupas.
Vēsma Stapāne ir Lejasciema vidusskolas latviešu valodas skolotāja, kuras vaļasprieks ir ceļošana. Ar to viņa saistījusies jau desmit gadus, pati organizējot arī tūristu grupas.
Desmit gadus mājās no ceļojuma Vēsma ved īpašas tējkarotītes ar konkrētās valsts simboliku. Katru iepazīto valsti pārstāv tikai viena tējkarotīte. Tā pamazām kolekcijā jau ir vismaz desmit tējkarotes no Somijas, Vācijas, Krievijas, Slovēnijas un citām valstīm. Vēsma stāsta, ka vairākkārt bijusi Polijā, bet tā arī neizdevies no šīs valsts atvest nevienu suvenīru kolekcijas papildinājumam. “Man radās iespaids, ka Polijā vispār nemaz nav tējkarotes ar valsts simboliku, bet ceru, ka varbūt tomēr izdosies tādu sameklēt,” saka Vēsma.
Viņa atklāj, ka, ciemojoties konkrētā valstī, mākslas salonus un galda piederumu veikalus neapmeklējot, lai tajos nolūkotu kāroto suvenīru, karotes Vēsmu it kā nejauši atrodot pašas. “Aizbraucot iepazīt citu valsti, mums primārais ir tās iepazīšana, nevis karotes meklēšana,” smejas Vēsma. Viņa bilst, ka ļoti daudz varot pastāstīt par to, kā veidot tūristu grupu, kā plānot ceļojuma maršrutu, atmiņā palikuši arī interesanti atgadījumi un negaidīti piedzīvojumi.
Īpaši mīļas esot divas karotītes. Viena – apzeltīta – atceļojusi uz Latviju no Norvēģijas. “Pirmoreiz apmeklējot Norvēģiju, mani pārņēma ārkārtīgi patīkamas un pazīstamas sajūtas, tāpēc esmu pārliecinājusies, ka uz Norvēģiju noteikti aizbraukšu vēlreiz,” stāsta Vēsma. Otra mīļākā karotīte viņai esot iegūta Vācijā, kur vīrs to nonesis no augstākās Alpu kalnu virsotnes.
Visas karotītes, izņemot Krievijā pirkto, glabājoties speciāli tām domātās kārbiņās un vēl ne reizi neesot praktiski pielietotas. “Būs jāorganizē kāds pasākums cilvēkiem, kam patīk ceļot, tad varēšu likt lietā arī karotītes,” prāto Vēsma.
