SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” pagājušajā gadā izdevies iegūt par pusotru tūkstoti sudrablapsu un polārlapsu ādu vairāk nekā 2004.gadā.
SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” pagājušajā gadā izdevies iegūt par pusotru tūkstoti sudrablapsu un polārlapsu ādu vairāk nekā 2004.gadā. Tas vieš cerību, ka pēc daudziem gadiem saimniecība būs guvusi peļņu.
Pārdošanai nodoti 5,5 tūkstoši sudrablapsu un 4,5 tūkstoši polārlapsu ādu.
“Vēlamies, lai pie mums iegūtās sudrablapsu un polārlapsu ādas maksimālā daudzumā varētu pārdot ne tikai Somijā, uz kurieni tās no Latvijas aizceļo vispirms, jo tur atrodas tā dēvētās izsoļu zāles, bet arī visās pārējās pasaules valstīs. Tirdzniecība ar lapsu ādām izsoļu zālēs notiek reizi ceturksnī,” stāsta SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” izpilddirektors Vasilijs Solovjovs.
Lapsu ādas no Letēm tiek vestas uz Madonu, kur tās ne tikai uzglabā, bet veic pārējo apstrādi.
V.Solovjovs stāsta, lai ādas atbilstu Eiropā noteiktajiem standartiem, tām nepieciešama nedaudz citādāka apstrāde nekā līdz šim, piemēram, ādas jāžāvē augstākā temperatūrā, ievērojama nozīme ir arī to izmēram. Pasaules tirgū īpaši pieprasītas esot liela izmēra lapsu ādas.
Šogad galvenā vērība būs lapsu ādu kvalitātei un to izmēra palielināšanai. Tādēļ jau pagājušā gada nogalē no Igaunijas papildus ievesti 70 sudrablapsu un polārlapsu tēvi, lai, sākot ar 1.februāri, varētu uzsākt lapsu mākslīgo pārošanu. Kopā ar viņiem atvests arī lapsu tēvs, kas ārēji līdzinās Latvijas mežos mītošajiem, tikai augumā ir krietni lielāks. Sava rudā kažoka dēļ, šo lapsu šķirne ieguvusi nosaukumu “Gold fox”, kas tulkojumā nozīmē zelta lapsa. Janvāra beigās zvērsaimniecībā ieradīsies speciālists no Igaunijas, lai palīdzētu apgūt jauno paņēmienu, ko plaši izmanto arī citu Eiropas valstu zvērkopības saimniecībās.
“Mākslīgajai lapsu pārošanai ir arī ekonomiska nozīme, jo pietiek ar vienu šķirnes lapsu tēvu, lai pēc pārošanas iegūtu kucēnus no 20 lapsu mātēm. Perspektīvā ir mērķis sasniegt Eiropas līmeni, kur ar vienu lapsu tēva spermu pietiek 40 lapsu mātēm. Tas nozīmē, ka vairs nav nepieciešams turēt lielu lapsu tēvu skaitu, iespējams izmantot arī to ādas,” stāsta V.Solovjovs. Jaunajiem lapsu tēvu pēcnācējiem ir lielāka barības uzņēmība, tie ir ātraudzīgāki un augumā ievērojami lielāki. Ādu no šiem zvēriem iespējams iegūt jau sešu septiņu mēnešu vecumā. Ja līdz šim zvērsaimniecībā lapsas dzīvsvars bijis astoņi deviņi kilogrami, tad jaunā genofonda izmantošanas rezultātā tas sasniegs 18, 20 un pat vairāk kilogramu. Tas nozīmē, ka arī āda ir lielāka un kvalitatīvāka. Par mākslīgās pārošanas efektivitāti varēs spriest pavasarī, jo sudrablapsām kucēni dzims aprīlī, bet polārlapsām – maijā.
“Kad nopelnīsim naudu, varēsim vairāk domāt arī par saimniecības vispārēju attīstību. Ir plānots ierīkot dzīvnieku automātisko dzirdināšanu un mehānisku barības padevi. Varbūt pienāks laiks, kad nāksies pusi novietņu nojaukt, lai ierīkotu standartiem un mūsdienu tehnoloģijām atbilstošas. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi arī lielāki būri, jo lapsām, kuru svars būs vairāk nekā 20 kilogrami, pašreizējās mītnēs būs grūti apgriezties,” stāsta V.Solovjovs.
Izpilddirektors stāsta, ka šogad par 50 procentiem pieaugusi arī zvērkopju darba slodze un darba atalgojums. Šobrīd saimniecībā nodarbināti 12 cilvēki, kuriem ar katru gadu vajadzēs kļūt arvien universālākiem.
“Lursoft” dati liecina, ka SIA “Gulbenes zvērsaimniecība” īpašnieks kopš 2005.gada 8.jūnija ir rīdzinieks Jānis Ņukša, kurš pilda arī direktora pienākumus. Līdz 2005.gada 8.jūnijam uzņēmums bija Latvijas kooperatīvās sabiedrības Centrālās savienības “Turība” pakļautībā. Par direktoru saimniecībā savulaik strādājis Guntis Elstiņš, Vasilijs Solovjovs, Vaira Vērse, par rīkotājdirektori Jevgēnija Kallase.
