Latvijas Televīzijas iecere par reformu ziņu dienestā ir vedinājusi uz pārdomām par vārda brīvību un iespēju katram brīvi paust savu viedokli, nebaidoties par to, ka pēc tam var izjust pret sevi vērstu spiedienu.
Latvijas Televīzijas iecere par reformu ziņu dienestā ir vedinājusi uz pārdomām par vārda brīvību un iespēju katram brīvi paust savu viedokli, nebaidoties par to, ka pēc tam var izjust pret sevi vērstu spiedienu.
Ziņu dienesta reforma sākta, lai sakārtotu finanšu jautājumus. Ir plānots nodalīt ziņu un analītiskos raidījumus, taču ziņu dienests pret šādām pārmaiņām iebilst. Ziņu dienestā uzskata, ka iecerētās pārmaiņas būtu atbalstāmas, ja televīzija spētu piedāvāt pilnvērtīgu finansējumu divu atsevišķo redakciju darbam, taču tāda neesot. Turklāt uz žurnālistiem tiekot izdarīts politisks spiediens. Neviens konkrēts politiskais spēks, kas to darītu, līdz šim gan nav nosaukts.
Plašsaziņas līdzekļu vārda brīvībā mēs Latvijā, protams, esam nesalīdzinoši priekšā kaimiņiem Krievijā. Tomēr aktivitātes, ko ir izraisījusi plānotā reforma, vieš bažas par to, ka arī Latvijā ir radusies vēlme ietekmēt valsts televīziju. Un tas, droši vien, nav nekas jauns, tomēr šoreiz – plašāk un varbūt bezkaunīgāk, ņemot vērā, ka šogad gaidāmas Saeimas vēlēšanas.
Nav noslēpums, ka it īpaši raidījums “De Facto”, kas ir svētdienās pēc “Panorāmas”, lielākajā Latvijas sabiedrībā īsā laikā ir iekarojis simpātijas ar savu atklātību un tiešumu informācijas atspoguļošanā. Un tas cilvēkiem, kas ir paguruši dzīvot melīgo politiķu veidotajā un nekaunīgu darbību pārbagātajā valstī, ir vajadzīgs, jo vieš kaut niecīgu cerību, ka kaut ko izdosies mainīt. Tādēļ arī sabiedrība ir uzsākusi parakstu vākšanu pret gaidāmo reformu, jo negrib dzīvot valstī, kurā informācija tiek ierobežota. Sekojot mūziķes Lailas Ilzes Purmalietes iniciatīvai, aizvadītajā sestdienā Rīgā, Doma laukumā pulcējās ļaudis, kas pauda bažas par gaidāmo reformu. Piketa laikā vāca parakstus ziņu dienesta atbalstam, ko iesniegs Nacionālajai Radio un televīzijas padomei. Piketētāji sadedzināja salmu lelli, kas simbolizēja cilvēku sliktās īpašības, piemēram, mantkārību, godkārību, melīgumu, gļēvumu. Parakstus pret reformu vāc arī citviet Latvijā.
Mūsdienās būt žurnālistam nav viegli, lai arī daudziem šķiet: kas tad tas ir – rakstīt rakstiņus. Bet jāatceras, ka žurnālistam vienmēr visvairāk patīk rakstīt, rādīt, stāstīt patiesību – tā ir viņa profesijas sūtība. Bet patiesība visasāk dur tam, kam ir ko slēpt. Žurnālisti vienmēr “durstīs” tos, kam ir ko slēpt. Un veidu, kā to darīt, arī žurnālisti vienmēr spēs atrast. Žurnālists, atšķirībā no dažiem politiķiem, nevar atļauties vienmēr nēsāt rozā brilles un noteikti tās uzlikt tad, kad tiek skarta būtiska problēma.
