Saskaņā ar grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts jeb Latvijas novadu karte Ministru kabinetā apstiprināšanai jāiesniedz līdz 1.jūnijam.
Saskaņā ar grozījumiem Administratīvi teritoriālās reformas likumā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts jeb Latvijas novadu karte Ministru kabinetā apstiprināšanai jāiesniedz līdz 1.jūnijam.
Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs laikrakstam stāsta, ka pašvaldību vadītāji ir vairākkārt apsprieduši šo jautājumu. “Novadu reformā par pamatu ir ņemts 102 novadu modelis. Protams, novadu būs vairāk un ministrija tam ir gatava. Iepriekšējās aptaujas parāda, ka pašvaldības uz apvienošanos nemaz nesteidzas. Tas ir arī saprotams, jo ne pašvaldību vadītājiem, ne iedzīvotājiem pilnībā nav saprotams, ko tas dos. Turklāt jebkura reforma, kaut ko dodot, kaut ko arī atņem. Tomēr šajās dienās tikāmies ar vairākiem ministriem un sapratām, ka mazām pašvaldībām būs grūti 2007. līdz 2013. gadā tikt pie Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, lielākiem novadiem būs lielākas iespējas veicināt savas teritorijas attīstību,” saka N.Stepanovs. Viņš norāda, ka attiecībā uz Gulbenes rajona pašvaldību apvienošanos tika izskatīti vairāki modeļi. “Gulbenes rajons ar tā pašvaldībām varētu gan palikt tāds pats, kā tas ir šobrīd, gan arī varētu tikt izveidots viens novads, tas Gulbenes rajonam nav neizpildāmi, jo mums ir tikai viena pilsēta. Ir bijuši arī varianti par četriem un sešiem novadiem mūsu rajona robežās. Esmu pārliecināts, ka būs Gulbenes novads, par pārējiem novadiem pašvaldības vēl cīnās. Galvenais, lai mums nepazustu kopējā sadarbība, jo rajonā ir daudz labu tradīciju un iespēju sadarboties,” uzskata rajona padomes priekšsēdētājs.
Druvienas pagasta priekšsēdētājs Juris Graumanis atklāj, ka Druvienas pašvaldība vēl nav devusi ministrijai konkrētu atbildi. “Līdz pēdējam cīnīsimies par iespēju palikt pašiem par sevi. Tām Latvijas pašvaldībām, kas jau ir izveidojušas novadus, nemaz tik laba pieredze nav,” saka J.Graumanis.
Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva norāda, ka labāk būtu palikt sava pagasta robežās. “Protams, mums daudz kā nepietiek un laukos iedzīvotāju paliek arvien mazāk, tādēļ pie apvienošanās agrāk vai vēlāk būs jānonāk, bet vislabāk būtu, ja paliktu tāpat, kā ir, bet rastos iespēja attīstīties. Atturība apvienoties ir tādēļ, ka lielā teritorijā nodrošināt attīstību būs vēl grūtāk. Valdībai vajadzēja vairāk mēģināt ieinteresēt pašvaldības un cilvēkus veidot vienotos novadus. Vispirms būtu jāsāk ar ceļu un sakaru uzlabošanu,” uzskata S.Indričeva.
“Mēs varētu pastāvēt arī paši par sevi, bet reforma ir paredzēta un 100 000 latu mums arī ir vajadzīgi. Ja reforma notiks, mēs esam ar mieru veidot Gulbenes novadu. Mēs esam pret rajona dalīšanu divās daļās, vislabāk būtu, ja rajona robežās tiktu izveidots viens novads. Mēs gribam, lai apvienošana būtu pēc iespējas nesāpīgāka gan pagasta darbiniekiem, gan arī iedzīvotājiem,” saka Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante.
Lizuma pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads uzskata – jo mazāk būs izmaiņu, jo cilvēkiem būs labāk. “Mēs vienmēr esam bijuši pret reformu. Savulaik figurēja varbūtība, ka Gulbenes rajonā varētu veidot vienu novadu – Lizuma pagasts iebilst pret to. Ja mūs tomēr piespiedīs apvienoties, mēs esam gatavi novadu kopīgi veidot ar Rankas un Lejasciema pagastu,” saka A.Strads.
“Mums ir jāņem vērā gan valdības, gan arī cilvēku domas. Es nekad nepiekritīšu, ka, apvienojot trīs vidēji stipras pašvaldības, var izveidot vienu stipru pašvaldību, drīzāk pie vienas stipras pašvaldības var pievienot vājāku, tad pašvaldība kļūs stiprāka. Pēc 102 novadu modeļa Tirzas pagasts būs vienotā novadā kopā ar Rankas, Lizuma, Lejasciema un Druvienas pagastu. Mēs gribam, lai sākumā tiek sakārtota infrastruktūra, tad mēs paši zināsim, pie kā pievienoties. Tie, kas dzīvo ciematos, iespējams, jutīs uzlabojumus, bet viensētās dzīvojošie cilvēki tikai tiks attālināti no centra un arī dažādiem pakalpojumiem,” spriež Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis.
Jau rakstījām, ka Lejasciema pagasts ir nolēmis cīnīties par sava novada izveidi.
