Lai saprastu, kādi saimnieciskie procesi notiek mūsu valstī, uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestāžu analītiķiem nepieciešama ļoti plaša statistiskā informācija.
Lai saprastu, kādi saimnieciskie procesi notiek mūsu valstī, uzņēmējiem, valsts un pašvaldību iestāžu analītiķiem nepieciešama ļoti plaša statistiskā informācija.
Līdztekus Centrālajai statistikas pārvaldei un citām valsts vai pašvaldību iestādēm, kas vāc datus, Latvijas Bankas ziņā ir finanšu statistika un valsts maksājumu bilance, kas ir starp svarīgākajiem valsts statistikas dokumentiem.
Nesagatavotam lasītājam tas gan ir visai sarežģīts dokuments, bet aptvertā informācija skar jautājumus, kas nodarbina plašu sabiedrību. Ne velti šo informāciju bieži izmanto preses publikācijās, kurās droši vien esat redzējuši atsauci “*Pēc Latvijas Bankas datiem”, piemēram, par Latvijas iedzīvotāju došanos peļņā uz ārvalstīm. Valsts maksājumu bilancē ir pozīcija, kurā ir redzams, cik lielu summu no ārvalstīs gūtajiem ienākumiem viņi pārveduši uz Latviju (2005.gada 3.ceturksnī – 57,2 miljoni latu). Tāpat preses publikācijās bieži piemin arī ārvalstu investīciju un Eiropas Savienības piešķirto līdzekļu apjomu. Tiek izmantoti arī Latvijas Bankas dati par naudas apjomiem, ko Latvijas iedzīvotāji uzticējuši bankām depozītu veidā, cik daudz kredītu bankas izsniegušas privātpersonām un uzņēmumiem, kā laika gaitā ir mainījušās aizdevumu procentu likmes un vēl cita interesanta informācija. Šī informācija tiek iegūta no bankām, krājaizdevu sabiedrībām un citām monetārajām finanšu institūcijām un palīdz veidot daudzpusīgu priekšstatu par notiekošo finanšu jomā.
Ko Eiropa grib zināt par mums?
Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā Latvijas Bankas uzdevumu lauks izvēršas arvien plašāks, jo arī Eiropas institūcijām nepieciešami dati par Latvijas ekonomiskajiem un finanšu procesiem, lai veidotu kopējo statistiku par Eiropas Savienību. Daļa šādu datu tiek gaidīta tieši no Latvijas Bankas, piemēram, valdības finanšu statistika, kas ir jauna statistikas joma. Šajās atskaitēs rodami plaši un detalizēti dati par Latvijas budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī valsts parāda analīze. Eiropas Centrālās bankas vajadzībām šīs atskaites jāsagatavo divas reizes gadā, jo speciālisti tās izmanto analītiskajā darbā un izstrādājot savas prognozes. Līdz ar eiro ieviešanu reizi ceturksnī būs jāsagatavo arī ļoti apjomīga informācija, kurā varēs viegli atrast ziņas, piemēram, par banku, līzinga kompāniju, krājaizdevu sabiedrību un citu finanšu iestāžu izsniegtajiem kredītiem, par iedzīvotāju (mājsaimniecību) ieguldījumiem apdrošināšanas sabiedrībās un pensiju fondos, gan par valdības emitētajiem parāda vērtspapīriem un citu informāciju.
Aiz katra skaitļa – Latvija
Mēdz teikt, ka aiz katra skaitļa ir dzīvs cilvēks, kāds notikums. Taču, lai radītu daudzpusīgu, saprotamu, detalizētu un modernu statistisko informāciju, jāsavāc un jāapstrādā ļoti daudz datu, piemēram, lai taptu Latvijas maksājumu bilance, par kuras sagatavošanu pilnībā atbild Latvijas Banka, tiek apkopota informācija no visiem valsts ekonomikas sektoriem. Tas nozīmē, piemēram, ka reizi ceturksnī izlases veidā tiek pārbaudīti arī 1600 uzņēmumu. Atbilstoši likumam Latvijas uzņēmumiem un institūcijām, protams, ir pienākums sniegt visu Latvijas Banku interesējošo informāciju, tomēr, apzinoties, ka tas uzņēmumiem ir papildu slogs, tiek domāts, kā atvieglot un uzlabot šo sadarbību. Un tas ir arī izdevies – mūsu datu sagatavošanas sistēmu atzinīgi novērtējusi gan Eiropas Centrālā banka, gan Starptautiskais Valūtas fonds.
Un vēl viena svarīga piebilde – Latvijas Bankas speciālisti, ikdienā strādājot ar individuālo statistisko informāciju, pilnībā nodrošina tās aizsardzību – publicētajos datos nevar atpazīt fiziskas vai juridiskas personas, un arī paši dati tiek uzglabāti iespējami īsu periodu.
