Rit jaunā gada otrais mēnesis. Vidzemes zemnieki jau paspējuši pārdomāt, ko pirks, pārdos, sēs un stādīs.
Rit jaunā gada otrais mēnesis. Vidzemes zemnieki jau paspējuši pārdomāt, ko pirks, pārdos, sēs un stādīs. Taču jāatceras, ka jāpadomā arī par augu aizsardzības jautājumiem.
Nedaudz par situāciju pagājušajā gadā – kopumā gads bijis veiksmīgs. Tika iegūta salīdzinoši laba galveno lauksaimniecības kultūraugu raža. Vienīgi laika apstākļi ražas novākšanas sākumā negatīvi ietekmēja ziemāju graudu kvalitātes rādītājus. Meteoroloģiskie apstākļi iepriekšējā ziemā sagādāja zināmas problēmas ziemas rudzu sējumos. Vietām tie diezgan stipri cieta no sniega pelējuma un lauki bija pat jāpārsēj. Sējumos vairāk nekā iepriekšējos gados varēja novērot melno graudu inficētu vārpu, atsevišķos laukos pat līdz 2 procentiem.
Ziemas kviešu sējumos augu pārziemošanas problēmas bija mazākas, bet slimību un kaitēkļu bojājumi – iepriekšējo gadu līmenī. Vienīgi vairāk nekā parasti konstatēta cietās melnplaukas inficētu vārpu, vienā laukā pat līdz 12 procentiem.
Miežu un auzu sējumos tiem raksturīgo slimību inficēto augu daudzums bija iepriekšējo gadu līmenī. Vairāk nekā 2004.gadā šo kultūraugu sējumos bija ievu – auzu laputu invadētu augu.
Zirņu sējumos to nozīmīgākā kaitēkļa, tumšā zirņu tinēja bojāto graudu procents bija salīdzinoši augsts, līdz 17 procentiem, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas bija mazāks.
Āboliņa sēklu laukos to nozīmīgākā kaitēkļa – āboliņa ziedu tumškāju smecernieka, kāpuru bojāto ziedgalviņu daudzums bija mazāks par ilggadēju vidējo līmeni.
Savukārt kartupeļu stādījumos bija novērojams ļoti daudz laputu. To skaits uz auga daudzkārt pārsniedza iepriekšējo gadu vidējo līmeni. Bija lauki, kur laputu skaits uz auga sasniedza vairākus desmitus tūkstošu. To ietekmē ražas samazināšanās visumā bija neliela, bet strauji pieauga vīrusslimo augu daudzums. Veģetācijas beigās bija lauki, kur gandrīz visi augi bija inficēti ar Y vīrusu.
Arī kartupeļu lakstu puves attīstībai gads bija labvēlīgs, bet ražā lakstu puves inficēto bumbuļu nebija daudz.
Kartupeļu bumbuļu analīzes norādīja, ka vairāk nekā 2004.gadā ir ar parasto kraupi inficēto bumbuļu.
Paplašinoties ziemas rapša platībām, arvien aktuālāka problēma kļūst slimību izplatība, īpaši baltās puves. Šīs kultūras sējumos baltās puves inficēto augu daudzums tomēr bija mazāks nekā iepriekšējā gadā.
Laika apstākļi augusta otrajā pusē, septembrī un oktobrī, bija ļoti labvēlīgi ražas novākšanai un ziemāju sējai 2006.gada ražai.
Optimālajos termiņos iesētie ziemāji saceroja un ziemošanu iesāka ar pietiekamām barības vielu rezervēm. Agrākajos termiņos sēto ziemas rudzu stipri sacerojušo sējumu blīvajā lapu masā veidojās labvēlīgi apstākļi slimību attīstībai. Šādos sējumos tika konstatēts salīdzinoši daudz graudzāļu miltrasas inficētu augu, vietām līdz 18 procentiem, un arī rudzu brūnā rūsa – līdz 6 procentiem augu. Blīvais zelmenis labvēlīgi ietekmēs arī sniega pelējuma attīstību šajā pavasarī.
Ziemas kviešu sējumos varēja novērot neparasti daudz graudzāļu miltrasas inficētu augu, pat līdz 66 procentiem, pelēkplankumainības līdz 20 procentiem un brūnās rūsas līdz 4 procentiem inficētu augu.
Siltais laiks septembrī un oktobrī veicināja arī graudaugu kaitēkļu aktivitātes.
Neparasti daudz ziemāju sējumos novērojams labību laputs invadētu augu. Ziemas rudzu sējumos laputis bija atrodamas visos apskatītajos laukos – vidēji 8 procentiem invadētu augu, bet ziemas kviešu sējumos laputu izplatība mazāka, vidēji 2 procentiem invadētu augu.
Vairāk nekā iepriekšējos gados bijis arī melnās stiebrmušas bojātu augu. Minētais kaitēklis atrasts aptuveni 30 procentiem no sējumu platības ar vidēji 6 procentiem invadētu augu.
Ievērojami lielāks nekā parasti bija arī ievu – auzu laputu ziemojošo olu skaits uz ievām. Atliek vien cerēt, ka salīdzinoši zemā temperatūra un plānā sniega sega šoziem veicinās kaitēkļu izplatības samazināšanos.
