Kopš 18.novembra – trīs mēnešus – gulbeniete, kinoloģe Agra Riekstiņa ir divu krievu vēja suņu saimniece.
Kopš 18.novembra – trīs mēnešus – gulbeniete, kinoloģe Agra Riekstiņa ir divu krievu vēja suņu saimniece. Rajonā tie ir vienīgie šīs šķirnes eksemplāri. Kopā ar saimnieci pastaigājoties pa Gulbenes ielām, abi skaistie dzīvnieki jau paspējuši iekarot garāmgājēju simpātijas.
Ieraugot šos suņus, nevilšus acu priekšā parādās aristokrātiska medību aina: dzinēju pulks, augstdzimuši jātnieki zirgu mugurā, kurus pavada garkājainu suņu bars. Krievu vēja suns ir bijis visiecienītākais krievu aristokrātu medību suns. Šie suņi turēti veseliem bariem, ir nostāsti, ka dažās muižās to esot bijis pat līdz tūkstotim. Medībās vēja suņi dzinuši briežus, meža cūkas un bezbailīgi stājušies pretim vilkiem. Medniekiem gandrīz nekad nav vajadzējis lietot šaujamieročus, jo vēja suņi izdzinuši vilku no meža, sagrābuši pie rīkles un gaidījuši piejājam mednieku. Vēsturē zināmi gadījumi, kad krievu vēja suņi ar vilku tikuši galā pat bez cilvēka palīdzības. Šodien tie ir kļuvuši par skaistiem, dekoratīviem suņiem.
“Krievu vēja suņi Sniedziņš un Brūsters ir mani sirdssuņi. Es viņus ļoti mīlu. Biju pārliecināta, ja vien radīsies iespēja, noteikti tos iegādāšos. Abi dzīvnieki ir ar ciltsrakstiem un vairākiem vārdiem, bet mēs viņus nokristījām pa savam. Šie ir dārgi dzīvnieki, tāpēc agrāk nevarēju tos atļauties. Arī vienu pirkt nebija nozīmes, jo viņi dzīvo barā,” stāsta Agra. Viņa pat necerējusi, ka kādreiz kļūs par vēja suņu saimnieci, bet liktenis lēmis citādāk.
Palīdz uzlabot veselību
Brūsters un Sniedziņš ir rīdzinieki, kas četru mēnešu vecumā atvesti uz Gulbeni. Agra stāsta, ka vizuālais izskats abiem suņu puikām īpaši labs nebijis. Brūsteram bijušas izteiktas iksveida pakaļkājas, bet Sniedziņam, kurš sākotnēji augumā bijis salīdzinoši mazāks, pēc profilaktiskās potes sākušās dažādas veselības problēmas. Trīs mēnešos Agrai izdevies šīs problēmas likvidēt, papildinot dzīvnieku barību ar dažādām minerālvielām, kaļķi un pastaigām.
“Pirmais mēnesis mums pagāja, citam citu iepazīstot, tad ilgāku laiku pavadīju slimnīcā, tāpēc suņiem nācās klausīt meitām. Dzīvnieki manu prombūtni izmantoja. Izlaisti sētā, tūlīt sameklēja tajā caurumu un devās iepazīt pilsētu,” bilst Agra.
Mīļi, bet ar raksturu
Brūsters apveltīts ar, šķiet, nelabojamu niķi, tiklīdz sētā atrasta vieta, pa kuru iespējams izbāzt galvu, tai seko arī pārējā ķermeņa daļa. Agra uz bēgli pat sadusmojusies, draudot, ka vairāk meklēt neies, un krietni dzīvnieku sapurinājusi. Uz to tas atbildējis ar atteikšanos tuvoties saimniecei.
“Krievu vēja suņus nevar dresēt tāpat kā dienesta suņus. Es pati daudz ko no viņiem mācos, saprotot, ka ar vēja suņiem vispirms jāprot sadzīvot, tikai pēc tam kaut ko iemācīt. Brūsters un Sniedziņš ar savu izturēšanos mani zināmā mērā izaicina, neļaujot ieslīgt dresūras vienveidībā. Savādi, bet līdz šim nevienu suni tik ļoti neesmu mīlējusi kā šos. Stingrību apvienoju ar dievināšanu,” saka Agra. Viņa ievērojusi, ka raksturā viens suns no otra atšķiras. Arī sarunas laikā vairākkārt istabā ienāk Sniedziņš, lai cieši pieglaustos saimniecei, ļaujoties glāstiem. Savukārt, ejot pastaigā pa parku, Sniedziņš vairāk draiskojoties ar īru seteru Greisu. Savulaik Agra arī to iegādājusies kā skaistas suņu šķirnes pārstāvi. Brūsters vairāk uzturoties Agras tuvumā. Brūsteram piemītot arī ziņkārība, jo viņš labprāt ielūkojoties garāmgājēju iepirkumu maisā.
Kopš pirmās dienas, kad namā ieradās vēja suņi, Greisa apliecinājusi, ka tomēr viņa būs galvenā noteicēja, tomēr tas netraucējot visiem trim dažkārt mieloties no vienas bļodas. Lielākais gardums Brūsteram un Sniedziņam esot sakaltētas rupjmaizes vai baltmaizes gabaliņi. Netiekot noniecināta arī speciālā barība suņiem un sakaltētas liellopu plaušas. Dienā īpaši lielu barības daudzumu abi skaistuļi nepatērējot.
Agra stāsta, ka pirmās reizes, staigājot pa parku, suņi slikti orientējušies starp kokiem, bieži vien aiz zara aizķērusies kāja vai purns atdūries pret koka stumbru. “Tas tāpēc, ka vēja suņi galvenokārt ir pa klajumu skrējēji,” piebilst Agra.
Graciozi un nepieejami
Tikai pamazām Brūsters un Sniedziņš pieraduši, ka pie saimnieces bieži viesojas cilvēki. Sākumā dzīvnieki katru ienācēju uzlūkojuši ar neuzticību un suniskām aizdomām. Tagad, uzmetuši paviršu skatienu ienācējiem, abi graciozi aizsoļo uz savu istabu, lai tur labi justos viens otra un īru setera sabiedrībā. Īsts vēja suņu izaicinātājs esot runcis Riža, kas, ticis istabā, ar kaķa metodēm atdarot abiem jaunajiem iemītniekiem par to, ka ticis dzenāts pa pagalmu.
“Nezinu, kas vasarā sagaida manas puķu dobes un dārzu, jo Brūsteru un Sniedziņu interesē viss jaunais. Īpaši tas, ko iespējams sadalīt pa sastāvdaļām, kā tas notika ar dīvānu. Rūpēdamās, lai abiem būtu mīkstāka guļasvieta, atvēlēju bērnu gultas matraci, bet no tā pusstundas laikā palika pāri tikai vates pildījuma kluči un virsdrēbes gabaliņi. Nolēmu: ja nepatīk komforts, iztieciet bez tā,” smejas Agra. Apavus, grāmatas un uz galda stāvoši priekšmeti četrkājainos nerātņus vismaz pagaidām neinteresējot.
Agra izpētījusi arī šķirnes izcelsmi un noskaidrojusi, ka bijis laiks, kad tā atradusies uz iznīcības robežas. Kad filmā “Karš un miers” vajadzējis filmēt medību skatus, tikai ar pūlēm izdevies sameklēt 15 krievu vēja suņus, bet, tiklīdz vaļā palaists medījamais pelēcis, suņi izbailēs metušies uz otru pusi. “Tas liecina, ka laiks ir notrulinājis šo dzīvnieku medību instinktus,” prāto Agra.
***
Šķirnes raksturojums
– Krievijas vēja suņa augstums ir 70 līdz 79 centimetri, ideālais svars – 35 līdz 48 kilogrami. Skaisti veidota, gara, sausnēja galva ar ļoti garu, šauru purnu, sausām, piegulošām lūpām, šķērsveida sakodiens, lielas, tumšas mandeļveidīgas acis, samērā tuvu viena otrai. Slaids kakls, mugura veido arku, kas līdzinās spraigi uzvilktam lokam, vēders stipri pievilkts, ļoti muskuļotas kājas, piemērotas ātrai un ilgstošai skriešanai. Spalva ir gara, zīdaina, spoža, tā var būt viļņota vai viegli cirtaina. Kažoks visbiežāk ir vai nu gluži balts, vai balts ar dzeltenīgiem, palsi rudiem, svītrotiem vai pelēksirmiem plankumiem.
