Pēc sarunas ar Zani un Sandi Čilipāniem man gribējās ilgi smaidīt. Smaidīt no prieka. Par viņu mīlestību, par romantiku, kas valda viņu attiecībās. Šī ir gaiša saruna – par sīkajām lietiņām, kā viņi abi sargā dārgāko dāvanu – mīlestību.
Pēc sarunas ar Zani un Sandi Čilipāniem man gribējās ilgi smaidīt. Smaidīt no prieka. Par viņu mīlestību, par romantiku, kas valda viņu attiecībās. Šī ir gaiša saruna – par sīkajām lietiņām, kā viņi abi sargā dārgāko dāvanu – mīlestību.
Sandis ar Zani Gulbenē dzīvo tikai kopš 2003.gada augusta. Abi ir ienācēji. Sandis saņēma uzaicinājumu sākt strādāt komandā “Bumerangs/Gulbene/ASK” par menedžeri. Kad Sandis divas nedēļas bija nodzīvojis Gulbenē, šeit ieradās arī Zane. Līdz šim Gulbenē viņa nekad nebija bijusi. Viņi smej, ka ir kā profesionāli sportisti – kur ir līgums, tur arī brauc strādāt un dzīvot, līdzi ņemot otro pusīti. Tā Zane atstājusi dzimto Tērveti, kā Sprīdītis ļāvās laimi tālāk meklēt kopā ar Sandi Gulbenē. Abi apmetās dzīvoklītī Skolas ielā. Sākotnēji viņiem nebija nekā. Vien matracis, uz kura gulēt. Pat televīziju viņi nevarēja skatīties, jo dzīvoklī nebija elektrības. Taču viņi abi gulējuši uz matracīša, skatījušies griestos un dziedājuši, un jutušies laimīgi.
Tikai tagad ir sajūta, ka šeit ir mājas
“Kad mēs atnācām dzīvot uz Gulbeni, pilnīgi svešu vietu, sākotnēji mums abiem pietika vienam ar otru. Turējāmies viens pie otra kā dadzītis. Bet šogad mūs draugi jaunajā gadā uzaicināja uz pirti. Tas bija atspēriens, kad sajutām, ka šeit, Gulbenē, ir draugi, pie kā aiziet ciemos. Tikai tagad, pēc pusotra gada, ir sajūta, ka šeit ir mājas. Pirms tam vairāk bija turēšanās vienam pie otra,” saka Zane.
“Es domāju, ka Zanei tagad mani ir vieglāk gaidīt mājās no izbraukumu spēlēm. Ja agrāk pa telefonu viņa teica: “Es tevi ļoti, ļoti gaidu mājās,” – tad tagad jau paziņo, ka ar draudzenēm izplānojusi, kā pavadīt brīvo laiku,” saka Sandis.
Lai Zanei nebūtu garlaicīgi, viņi iegādājušies kaķi. Vārdā Mazais. “Kad sapņoju par kaķīti, domāju, ka būs kāds mīļš, labs, kas nāks vienmēr pieglausties. Iznācis pretēji. Cīnāmies ar viņu par tapešu plēšanu. Priekšķepiņām ir izoperēti nadziņi, lai viņš neplēstu tapetes. Taču tas viņu nespēj apstādināt. Visu viņš turpina plēst ar pakaļkāju nagiem,” stāsta Zane.
Stāstam par kaķiem ir vēl kāda nozīme. “Es Zani saucu par Kaķi. Tātad mājās man ir divi kaķi. Kad esmu prom, tad sūtu sveicienus kaķiem,” saka Sandis. “Un Sandis man ir Pelis,” smej Zane.
“Kad es biju mazs, sacerējumā esot rakstījis, ka es gribētu, lai visi pasaulē dzīvotu kā suns ar kaķi. Smieklīgi, vai ne? Bērnībā vasaras pavadīju Jaunpilī pie vecmammas un vectēva, un tur pagalmā bija suns un kaķis, kas draudzējās. Kā bērnam man likās, ka lielāka draudzība vairs nav iespējama (es taču nezināju sakāmvārdu par suņa un kaķa attiecībām). Tā mums ir ar Zani. Mums pašiem liekas, ka nav lielākas draudzības kā kaķim ar peli,” saka Sandis.
Jūra palīdz iemīlēties
Sandis ar Zani satikās Līgovakarā. Kādās mājās Smārdes pagasta Tukuma rajonā, kur līgotāji sanākuši no dažādām pusēm. Liktenīga gan šī pirmā tikšanās nebija. Abi smej, ka šajā vakarā lāgā viens uz otru pat nepaskatījās. “Tālāk gan viss notika tik ātri kā filmā. Pēc dažām dienām mēs ar draugiem braucām uz mājām, kur strādāja vasarā Zane. Vienu vakaru, otru. Rēķinām, ka ar 2.jūliju mēs sākām nopietni draudzēties,” saka Sandis. Un jau ar 10.jūliju abi sāka dzīvot kopā. Tajā laikā Sandis vadījis bērnu basketbola nometni pie jūras.
“Mūsu draudzībā lielu lomu nospēlēja jūra. Lauku mājās var staigāt džinsos, tkreklā. Bet, ejot pie jūras, man gribējās sapucēties. Es uzvilku kleitu, un ar draudzeni lēkājām pa akmeņiem. Sandis to redzēja. Viņš pats saka, ka tas viņam īpaši iekritis sirdī,” smaidot saka Zane.
“Posms no pirmās satikšanās līdz kopdzīvei mums ir padsmit dienas. Tad nu mēs abi laužam stereotipu, ka gadiem un mēnešiem ilgi jāpārbauda otrs cilvēks. Ja ir patiesa mīlestība, tā strādās uzreiz,” ir pārliecināts Sandis. Tieši viņa mamma esot ierosinājusi, ka pietiek ar braukāšanu vienam pie otra un somu kravāšanu. Varbūt vienkārši jādzīvo kopā! Tā arī noticis.
Dāvanā – meža zemeņu zariņi un pasaka
“Sandis ir ļoti romantisks. Viņš pārsteidz negaidīti. Valentīndienā viņš man bija uzrakstījis mīlestības vēstuli,” saka Zane. Viņai Sandis dāvina tulpes vai narcises. “Zanei patīk vienkāršas puķes. Visas, tikai ne rozes. Puķes, kas asociējas ar mīļumu,” saka Sandis. Kad viņi abi vēl draudzējušies un satikušies mežmalā, tad Zane, ejot cauri mežam, bija salauzusi meža zemeņu zariņus ar visām odziņām. Kad Zane pārvācās dzīvot pie Sanda, viņa ieraudzījusi, ka viņš visus zariņus bija sakaltējis un saglabājis. Sandis no galvas iemācījies arī to pasaku, ko reiz Zane viņam uzrakstījusi un pasniegusi kā dāvanu.
Viņi abi mēdz vienkārši iesēsties mašīnā un braukt. Pagājušajā pavasarī abi nolēma aizbraukt uz Munameģi un tur salasīja pirmās pavasara puķes.
Sandis ir pavārs. Zane liela, ka viņam vislabāk padodas omletes. Svētdienu rīti tad esot kā svētki. Viņi abi reizēm dzied. Sandis vienmēr bijis liels dziedātājs, jo ar ģimeni piedalījies arī “Spietā”, mūzikas skolā nav gājis, bet orķestrī spēlējis trompeti. Zane savukārt piedalījusies dažos mūzikas konkursos – “Aldara” zelta karaoki viņa uzvarēja, bet “Talantu fabrikā” palika rezervistos. Kad abi aizbraucot kaut kur ciemos, tad abiem lūdzot dziedāt. Un viņi to labprāt dara.
“Mēs esam dažādi, bet tieši tas ir pats skaistākais. Mēs saderam un līdzsvaru atrodam. Lielu strīdu nav bijis. Paklausos, kā apkārtējie strīdas – nerunā dienām, mums tā nav. Dusmas ilgst augstākais 10, 15 minūtes,” saka Sandis. “Jā, Sandis aiziet aiz durvīm un gaida, kad es iešu, vai arī pats nāk atpakaļ. Viņš jau nevar noturēties, es esmu vairāk spītīgāka. Jā, reizēm skrienu ar pieri sienā, man pašai sāp, bet es jau neko nedarīšu, lai būtu vieglāk,” sevi vērtē Zane.
Apprecas mīlestības aizsākuma dienā
Pagājušajā vasarā Zane un Sandis deva laulības solījumu. Tieši 2.jūlijā, jo pirms trijiem gadiem šajā dienā sākās viņu mīlestības stāsts. “Jā, mēs abi satikāmies un palikām kopā. Man tas liekas pašsaprotami. Citādāk pat nevar būt. Man ir svarīgi, ka mēs esam ģimene, vienā uzvārdā,” saka Sandis.
“Mīlestība ir skaistākā dāvana. Kad es draudzenēm teicu, ka esmu iemīlējusies, viņas man smejot teica: “Uz cik ilgu laiku – divi vai trīs mēneši?” “Nē, šoreiz pa īstam,” es teicu. Neviens neticēja, jo pirms tam attiecībās biju diezgan nepastāvīga. Mana mīlestība aug, to es Sandim atgādinu katru dienu. Es nezinu, cik liela tā izaugs. Viena mana kolēģe teica, ka neticot mīlestībai. Taču, paskatoties uz mums, viņai esot jāsāk ticēt. Bet pats svarīgākais, ka mēs paši ticam mīlestībai,” saka Zane.
***
Vizītkarte
– Sandis Čilipāns: dzimis 25.februārī 1980.gadā.
– Zane Čilipāne: dzimusi 3.janvārī 1984.gadā.
– Strādā: Sandis ir basketbola komandas “Bumerangs/Gulbene/ASK” menedžeris, Zane – SIA “SDA” mobilo telefonu centra pārdevēja – konsultante.
– Iepazinās: Līgovakarā Tukuma rajona Smārdes pagasta “Pūcmuižā”.
– Mīlestībā atzinās: piecas dienas pēc iepazīšanās.
– Kāzas svinēja: 2005.gada 2.jūlijā Gulbenē.
– Dzīvo: Gulbenē.
