Cilvēkiem vajadzētu būt krietni aktīvākiem un informēt par viņu veselību apdraudošiem pārkāpumiem, kas novēroti, piemēram, frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, apmeklējot manikīru, peldbaseinā un tamlīdzīgi.
Cilvēkiem vajadzētu būt krietni aktīvākiem un informēt par viņu veselību apdraudošiem pārkāpumiem, kas novēroti, piemēram, frizētavās, kosmētiskajos kabinetos, apmeklējot manikīru, peldbaseinā un tamlīdzīgi.
Valsts sanitārās inspekcijas Gulbenes kontroles un uzraudzības daļa pagājušajā gadā no pilsētas iedzīvotājiem saņēmusi tikai vienu sūdzību par troksni dzīvojamā mājā un tās teritorijā.
“Frizētavā vai manikīra kabinetā var pamanīt putekļus, bet ar neapbruņotu aci nav iespējams saskatīt C hepatītu vai citas neārstējamas slimības izraisošus vīrusus. Kabinetu un salonu apmeklētājiem ir vērīgi jāseko līdzi, vai tiek strādāts ar dezinficētiem instrumentiem un tamlīdzīgi,” brīdina Valsts sanitārās inspekcijas Gulbenes Kontroles un uzraudzības daļas vecākā inspektore un vadītājas pienākumu izpildītāja Gita Gorbenko.
Kaut arī inspektore strādā viena, kopš decembra daļas rīcībā ir automašīna, tāpēc iespējams apmeklēt vairāk uzņēmumu un iestāžu, lai tajos veiktu epidemioloģiskās drošības, vides higiēnas, dzeramā ūdens nekaitīguma, ķīmisko vielu un produktu tirdzniecības un lietošanas, kosmētikas līdzekļu drošības, peldbaseina ūdens kvalitātes kontroli.
Gulbenes Kontroles un uzraudzības daļas pārziņā pērn bija 339 objekti. Tajos pagājušajā gadā kopumā tika veiktas 397 kontroles, 37 procentos gadījumu atklāti pārkāpumi. G.Gorbenko stāsta, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pārkāpumi esot samazinājušies.
“Gandrīz katrā trešajā objektā, kurā konstatēti pārkāpumi, piemērots sods. Gada laikā uzrakstīti 29 protokoli par administratīvajiem pārkāpumiem. Vienā gadījumā juridiskai personai, pārējos – fiziskām personām. Kopējā naudas sodu summa pērn bija 525 lati,” stāsta vecākā inspektore.
Visvairāk pārkāpumu konstatēti izglītības un audzināšanas iestādēs, jau pieminētajās frizētavās, ūdensapgādes sistēmās, kā arī pieaugušo sociālās aprūpes iestādēs.
“Diemžēl konstatējām, ka ir darbinieki, kuriem obligāti jāpārbauda veselība, bet tas netiek darīts, kontroles institūcijai pieejamā vietā neglabājas arī personas medicīniskā grāmatiņa. Normatīvie akti paredz, ka tai jāatrodas personas darbavietā. Ja darbavietas ir vairākas, medicīniskajai grāmatiņai jābūt katrā no tām,” atgādina G.Gorbenko.
15 tirdzniecības uzņēmumos pārtraukta sadzīves ķīmijas preču izplatība, jo šo preču marķējums un informācija uz etiķetes valsts valodā neatbilda normatīvo aktu prasībām.
“Arī pircējiem vajadzētu ievērot, ja nav informācijas, kā ķīmijas prece jālieto un kādi drošības pasākumi jāievēro, tad šīs preces lietošana var būt ļoti bīstama iedzīvotāju veselībai,” skaidro vecākā inspektore.
