Gulbenes bibliotēkā 22.martā pulksten 13.00 notiks Eiropas kultūras pēcpusdiena, kurā risināsies saruna par lībiešu valodu kā Eiropas kultūras vērtību un Zojas Sīles “Lībiešu valodas ābeci”.
Gulbenes bibliotēkā 22.martā pulksten 13.00 notiks Eiropas kultūras pēcpusdiena, kurā risināsies saruna par lībiešu valodu kā Eiropas kultūras vērtību un Zojas Sīles “Lībiešu valodas ābeci”.
Pasākumā piedalīsies lībietis Edgars Sīlis un Turaidas lībiešu pēctece Anita Mellupe, apgāda “Likteņstāsti” vadītāja.
“Lībieši tāpat kā latvieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, kuru senči, iespējams, te dzīvojuši jau pirms 5000 gadiem. Vārds “lībieši” minēts 12.gadsimtā Kijevas Pečoru lielklostera mūka Nestora hronikā “Pagājušo laiku stāsts”. Indriķa hronikā 13.gadsimtā – pirmajā nozīmīgajā lībiešu vēstures avotā – aprakstīts, kā lībieši pieņēma kristīgo ticību, minētas tā laika lībiešu vēturiskās personas, Ako, Kaupo un citas,” stāsta Gulbenes bibliotēkas abonementa vadītāja Iveta Krūmiņa.
Pirmā grāmata lībiešu valodā – Mateja Evaņģēlijs – izdota Londonā 1863.gadā. Ābeces lībiešiem līdz šim nav bijis nekad. Lasāmgrāmatiņas, kas tika izdotas divdesmitajos gados, bija domātas cilvēkiem, kas jau prot lasīt, būtībā pieaugušajiem.
“2005.gadā izdotā Z.Sīles “Lībiešu valodas ābece” nav vienkārši ābece. Grāmatai ir trīs daļas: pirmā – ābece, otrā – stāstījums par lībiešu tautas tērpiem, trešajā daļā – lasāmgabali tiem, kas gribēs likt lietā iegūtās zināšanas un palasīt kaut ko nopietnāku. Visās trijās daļās teksti ir gan lībiešu, gan latviešu valodā. Ābeces daļā daudz fotoattēlu, vēsturiskās uzziņas, dziesmu notis un vārdi, katrai tēmai atbilstoši akvareļi, kas pielīmēti ar vienu maliņu tā, lai, to paceļot, varētu atrast zem tiem parakstītu mīklu un atminējumu gan lībiešu, gan latviešu valodā,” stāsta I.Krūmiņa.
Grāmata papildus sniedz priekšstatu par ansambli “Līvlist”, kura dalībnieki kopš 1972.gada dzied lībiešu valodā, kā arī par vēsturiskajām personām un notikumiem.
Pasākumu atbalsta Eiropas Komisija un Gulbenes pilsētas dome.
