Neviens nevaram zināt, kad mūs var piemeklēt nelaime, tāpēc ir labi, ja šādā brīdī ir atsaucīgi kaimiņi, kas neliedz palīdzību, kā arī atsaucīgi cilvēki citviet, kas sniedz palīdzīgu rasoku bez pajumtes un iedzīves palikušajiem.
Neviens nevaram zināt, kad mūs var piemeklēt nelaime, tāpēc ir labi, ja šādā brīdī ir atsaucīgi kaimiņi, kas neliedz palīdzību, kā arī atsaucīgi cilvēki citviet, kas sniedz palīdzīgu rasoku bez pajumtes un iedzīves palikušajiem.
Tirzas pagastā nedēļas laikā nodegušas divas mājas, bez pajumtes atstājot trīs ģimenes. Pagājušajā ceturtdienā nodega “Zvejnieku” mājas, kur dzīvesvietu ar saimnieku atļauju bija radušas divas ģimenes, bet 11.marta pievakarē Vecadulienā dega pagājušajā gadsimtā celtā “Roznieku” dzīvojamā ēka.
“Ļaudis no degošajām ēkām izskrēja laukā ar to, kas mugurā, dažiem neizdevās glābt pat personu apliecinošos dokumentus,” stāsta Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis.
“Ugunsgrēks izcēlās virtuvē no skursteņa. Degt sāka no griestiem, kas bija apsisti ar dēlīšiem. Viss notika vienā momentā. Biju apjukusi, nesapratu, ko daru. Nespēju atminēties nevienu telefona numuru, pat, kur jāzvana ugunsdzēsējiem, tikai spaidīju mobilā telefona pogas,” stāsta nu jau vairs neesošo “Roznieku” māju saimniece Margarita Rudze, kura te dzīvojusi kopš 1938.gada. 72 gadus vecā pensionāre atminas, ka būtu varējusi no degošās ēkas izķert kaut ko vairāk par divām segām, bet apjukums bijis pārāk liels. Arī cilvēku tobrīd nebijis blakām, jo sirmgalve mājā dzīvojusi viena.
“Šodien pat neatceros, kā biju no galda paķērusi televizoru un iznesusi to laukā. Vēlāk vilku to pa zemi, jo nebija spēka. Lūdzu tikai vienu, lai uguns nepārmetas uz tuvējām saimniecības ēkām, kur kūtī mitinās divas gotiņas un cūkas. Ja lopiņi sadegtu, tad gan sajuktu prātā, labi, ka nebija vēja,” saimniece vēlreiz izdzīvo pārciesto. Viņa stāsta, ka palīgā saskrējuši kaimiņi un meitas ģimene, kas mīt blakus mājā, kā arī tuvinieki no Madonas. Kad atbraukuši ugunsdzēsēji, vairs gandrīz nebijis ko dzēst.
Šobrīd M.Rudze mitinās pie kaimiņiem “Dambusalās”, kur saimnieki Gunta un Arvis Preiši viņai atvēlējuši nelielu istabiņu. Cietusī bilst, ka tas tikai pagaidām, kamēr meita piemēros vienu telpu dzīvošanai savā mājā.
“Bērni un mazbērni jau sola, ka uzcelšot pa vasaru man nelielu miteklīti, jo nekur citur dzīvot negribu, kas tad rūpēsies par lopiņiem, par kaķīti un sunīšiem. Viņiem arī tagad nav māju. Visu mūžu esmu laukos vadījusi, strādādama par veterināro darbinieci, dzīvi pilsētā nevaru iedomāties,” saka sirmgalve. Ar nepacietību viņa gaida siltāku laiku un brīdi, kad vienā nodegušās ēkas stūrī mazdēls iebūvēs saimniecības virtuvi, gan jau tur vieta saliekamajai gultai atradīšoties.
Tirzas pagasta pašvaldība M.Rudzei piedāvājusi mājokli kādreizējā Virānes skolas ēkā, bet viņa no tā atteikusies un kopā ar bērniem problēmu atrisinās saviem spēkiem. Pagasta padome viņai piešķīrusi 300 latus.
M.Raģelis stāsta, ka Virānes skolas ēkā jaunu mājvietu radusi pensionāru Babānu ģimene, kas šo piedāvājumu pieņēmusi uzreiz, jo viņiem nav saimniecības. Pretimnākoši bijuši SIA “Latvenergo” ļaudis, kas ne tikai “Roznieku” saimniecības ēkai, bet arī Babānu mājoklim pieslēguši elektroenerģijas padevi.
“Lielākās problēmas būs ar Vijas Bites ģimenes izmitināšanu, kas šobrīd apmetusies pie meitas Cesvainē, jo pašvaldībai uzreiz nav telpu, ko ierādīt, bet darīsim visu iespējamo, lai rastu risinājumu,” saka M.Raģelis.
Gan Babānu, gan V.Bites ģimenei Tirzas pagasta pašvaldība sniegs mantisko palīdzību, sarūpējot pirmās nepieciešamības preces. Palīdzēt tā mudinās arī pagasta iedzīvotājus.
Arī “Dzirkstele” aicina pilsētas un rajona iedzīvotājus, kam ir iespējams, ugunsnelaimē cietušajiem palīdzēt sarūpēt apģērbu, sadzīves priekšmetus un citu nepieciešamo. Labvēļiem ieteicams sazināties ar Tirzas pagasta pašvaldību.
