Druvienas pagasta “Silmaču” māju iedzīvotājus vakar pārsteidzis stārķis, kas šogad atlidojis salīdzinoši agrāk nekā parasti.
Druvienas pagasta “Silmaču” māju iedzīvotājus vakar pārsteidzis stārķis, kas šogad atlidojis salīdzinoši agrāk nekā parasti.
“Sēdējām pie galda un ēdām launagu, pamanījām, ka gar logu aizlido liels putns. Gājām skatīties, ieraudzījām, ka ligzdā sēž stārķis un neizpratnē raugās apkārt. Tas bija apmēram pulksten 15.15,” stāsta “Silmaču” mājas saimniece Sandra Āre.
Ornitologs Andris Avotiņš par šādu putna varonību ir pārsteigts, jo pat normālā pavasarī, kad laukos gandrīz nav sniega un ir ievērojami siltāks laiks, šis uzskatāms par agru atlidošanas laiku.
“Nabaga stārķis, viņam viegli neklāsies. Iespējams, ka putns nav mērojis tālo ceļu no Āfrikas uz Latviju, bet rudenī izraudzījies tuvāku pārziemošanas vietu, piemēram, Poliju vai kādu Rietumeiropas valsti,” domā ornitologs.
“Silmaču” saimnieki ir norūpējušies par putnu, jo visapkārt laukus vēl klāj bieza sniega sega. Vienīgā cerība, ka paaugstināsies gaisa temperatūra un sniegs strauji kusīs.
“Abi ar vīru noteikti palīdzēsim putnam, sarūpējot viņam barību. Vīrs solīja sagādāt zivis. Uzskatām, ka palīdzēt ir mūsu pienākums, jo stārķis pieder “Silmaču” saimei. Tas tuvējā ligzdā pie mājas dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus,” stāsta Sandra. Putnam esot arī uzticīga draudzene. Gandrīz katru gadu abi kopā izaudzinot trīs stārķīšus. Līdz šim neviens neesot pārgrūsts ligzdas malai.
Sandra stāsta, ka agrāk ligzda atradusies tuvu mājai, bet elektriķi to nojaukuši, jo tā traucējusi elektroenerģijas padevei, bojājot vadus. Tad putns ierīkojis jaunu ligzdu, tikai nedaudz tālāk. Atkal mājoklis nogrūsts zemē. Visbeidzot saimnieki uzlikuši staba galā grozu, kas stārķim ļoti iepaticies, tāpēc viņš no tā neatsakās jau vairākus gadus.
“Mums patīk, ka pie mājas dzīvo svētelis. Bieži vien vērojam viņa darbošanos, klausāmies putna klabināšanā, vērojam, kā aug mazuļi. Arī apakšīrnieki – zvirbuļi – par lielo putnu nesūdzas,” priecājas S.Āre. Vienīgais, par ko “Silmaču” saimniece visvairāk norūpējusies, ir tas, ka Nacionālais teātris atteicies šogad “Silmaču” estrādē izrādīt “Skroderdienas “Silmačos”” vai kādu citu Jāņiem piemērotu lugu. Tomēr Sandra cer, ka varbūt svētelis ja ne šogad, tad nākotnē uz saviem spārniem atnesīs svētību kādai R.Blaumaņa lugai un “Silmaču” piekalnē kārtosies skatītāju rindas.
