Pagājušās nedēļas nogalē pa telefonu runājos ar savu mammu, kura dzīvo citā Latvijas rajonā.
Pagājušās nedēļas nogalē pa telefonu runājos ar savu mammu, kura dzīvo citā Latvijas rajonā. Kad bijām pārspriedušas ikdienišķi sievišķīgas problēmas, mamma it kā starp citu jautāja: “Kā tu domā, cik naudas izdevu, lai iegādātos zāles – 20 latus! Ar šo summu varētu iztikt pusmēnesi.” Mierināju, ka medikamenti tāpat kā daudz kas cits kļūst tikai dārgāki, nevis otrādi. Mazliet telefoniski pabēdājusies, māmuļa bilda, ka esot gatava maksāt arī vairāk, bet viņai neesot saprotami, kāpēc gandrīz vienmēr ārsts recepti izrakstot dārgākajiem medikamentiem, nevis nedaudz lētākiem, kam efektivitāte tāda pati. Atkal centos mierināt, ka varbūt dārgākās zāles tomēr labākas, ka jauns sastāvs un tamlīdzīgi. Visbeidzot vecais cilvēks apņēmīgi bilda, ja nu šoreiz esot tās iegādājusies, tad arī lietošot, bet tad atgriezīšoties pie vairāku gadu laikā pārbaudītām vērtībām. Domās akceptēju māmuļas izvēli. Tomēr tas lika man domāt par to, kam šodien izdevīgāk – tiem, kam nepieciešamie medikamenti ietilpst kompensējamo zāļu sarakstā, vai tiem, kas var iztikt ar homeopātiskajiem līdzekļiem. Problēmas – kā vieniem, tā otriem.
Piemēram, šobrīd nākotni zīlē tie cilvēki, kas lieto medikamentus, ko kompensē valsts, jo ar šā gada 1.jūliju, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem spēkā jāstājas tā saucamajam grupas references principam kompensējamo medikamentu sistēmā. Tas nozīmē, ka valsts nevis salīdzina cenas un apmaksā lētāko starp medikamentiem ar vienādām aktīvām vielām, bet gan meklē lētāko variantu no veselas medikamentu grupas, kurā iekļautas zāles ar dažādām aktīvajam vielām.
Lai gan izmaiņas gaidāmas pēc četriem mēnešiem, ne pacientiem, ne ārstiem nav īstas skaidrības, kā izmaiņas skars viņus, kādā veidā notiks izmaiņas, kā tiks garantēta prognozējamo risku novēršana. Daudzi uzskata, ka izmaiņas var kļūt par nopietniem draudiem pacientu veselībai, piemēram, lai ārstētu cukura diabētu, slimnieks līdz šim kā kompensējamo medikamentu daudzus gadus lietojis tādas zāles, kas kopš šā gada janvāra vairs nav lētākās savā grupā, tāpēc diabētiķim vai nu jāsāk lietot lētāko medikamentu, vai arī jāpiemaksā cenas starpība. Bet cik droši iespējams justies, ja lētākās zāles nav gadiem pārbaudītas, ja ir nepietiekama informācija par to radītajām blakus parādībām? Internetā kāds speciālists izmaiņu būtībai radis precīzu salīdzinājumu – apavus, iesakot pamēģināt, cik veiksmīgi padodas slēpošana, ja kājās ir čības.
Manuprāt, izvēloties lētāko medikamentu no grupas, kurā iekļautas zāles ar dažādām aktīvajām vielām, visādā ziņā cietīs tikai pacienti, jo palielināsies ne tikai viņu līdzmaksājums, bet nav garantijas, ka slimnieks saņems tieši viņa diagnozei piemērotas valsts atmaksātās zāles. Tāpēc dariet visu, lai iespējami mazāk slimotu!
