Iedzīvotāji svētdien Pārtikas un veterinārajam dienestam ziņojuši jau par trešo atrasto beigto putnu Gulbenes rajona teritorijā.
Iedzīvotāji svētdien Pārtikas un veterinārajam dienestam ziņojuši jau par trešo atrasto beigto putnu Gulbenes rajona teritorijā. Šoreiz tā bija beigta pūce Lejasciemā.
Šis putns tāpat kā iepriekš Gulbenē pie “Krājbankas” atrastais beigtais balodis un zīdaste pie SIA “Lattelekom” ēkas bija ar brūcēm, tāpēc bija skaidri redzams, ka nāves cēlonis nevar būt saslimšana ar putnu gripu.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes epizootoloģe Irēna Zvanere informē, ka nevienam no šiem trim putniem laboratorisku analīžu veikšana putnu gripas konstatācijai nebija vajadzīga.
Beigtus putnus nedrīkst aiztikt
Atrodot beigtu putnu, iedzīvotājiem jāatceras, ka to nedrīkst aiztikt. Jāatceras, ka putnu gripas vīruss iet bojā tikai temperatūrā, kas ir augstāka par 70 grādiem. Gulbenes rajona padomē 23.martā ārkārtas situāciju komisijas sēdē Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala informēja par profilaktiskajiem pasākumiem un iespējamo rīcību putnu gripas gadījumā.
“Katru gadījumu, kad tiek atrasts beigts putns, mēs izvērtējam Pārtikas un veterinārajā dienestā un tad lemjam par rīcību. Ja nolemjam putnam veikt laboratoriskas analīzes, tad rezultāti ir zināmi divu dienu laikā. Ja tiek konstatēts, ka putns bijis slims ar putnu gripu, tad rīcības shēma paredz noteikt 3 kilometru aizsardzības zonu no vietas, kur atrasts beigtais putns, un 10 kilometru uzraudzības zonu,” saka Dz.Gala.
Kārtība ir tāda, ka pēc tālruņa zvana saņemšanas par atrasto beigto putnu divu stundu laikā speciālisti (Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori vai glābēji) ierodas norādītajā vietā. “Mūsu pienākums ir nepieļaut, lai beigtā putna tuvumā nonāktu cilvēki vai dzīvnieki,” saka Dz.Gala.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Andrejs Andževs skaidro: “Kad ir saņemts ziņojums par atrastiem beigtiem putniem, pasākumus mēs, glābēji, veicam kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu. Pavasarī aktuāli būs izsaukumi sakarā ar kūlas dedzināšanu, tad nepieciešamības gadījumā palīgos izbraukšanai uz vietām, kur atrasti beigti putni, sauksim Valsts policijas darbiniekus un zemessargus.”
Par cilvēkiem gādās infektologi
“Trauksmi par putnu gripu necelsim, kamēr no laboratorijas nebūs saņemtas analīzes, kas apstiprinās aizdomas, ka beigtais putns bijis slims ar šo sērgu. Zinātniski ir pierādīts, ka cilvēkam ir bīstamas putnu gripas vīrusa daļas N1 un H5, kas negatīvi ietekmē cilvēka nervu sistēmas darbību un asinsriti. Vai cilvēks var inficēties no putniem? Nevar! Lai inficētos, saslimtu, cilvēkam būtu jādzer slima putna asinis un jāēd jēla gaļa,” skaidro Dz.Gala.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārsta vietniece Alda Buša skaidro, ka, konstatējot putnu gripu putnam, par cilvēku drošību, par profilaktiskajiem pasākumiem gādās infektologi. Iedzīvotājiem pašiem jānovēro savs veselības stāvoklis, konsultējoties ar ģimenes ārstu.
Pārtikas un veterinārais dienests ir sagatavojis bukletu par putnu gripu, ko mājputnu turētāji var saņemt rajona pārvaldē. Nākamnedēļ izglītības iestādēs un lielveikalos paredzēts izplatīt informējošus plakātus.
“Putnu gripas gadījumā esam gatavi veikt nepieciešamos dezinfekcijas pasākumus. Vajadzības gadījumā no Valmieras uz Gulbenes rajonu atbrauks dezinfekcijas automašīna,” saka Dz.Gala.
Pārtikas un veterinārais dienests ir rīkojis semināru Gulbenes rajona zemniekiem, informējot par drošības pasākumiem, lai mājputnus un sevi pasargātu no iespējamajiem putnu gripas draudiem. “Gulbenes rajonā nav lielu putnu fermu, izņemot eksotisko putnu fermu Galgauskas pagastā, kur ir līdz 100 putnu. Visiem putniem, ko audzē mājās, ir jābūt reģistrētiem putnu reģistrā,” stāsta Dz.Gala.
****
Uzziņai
Putnu gripa: ir akūta un ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus elpošanas, gremošanas orgānos un nervu audos. Ar putnu gripu slimo visi putni.
Putnu gripas pazīmes: šķaudīšana, trokšņi plaušās, acu asarošana, depresija, dējības un olu kvalitātes pasliktināšanās, atteikšanās no barības, izspūrušas spalvas, nespēks, drudzis, izmaiņas gaitā, šķidruma uzkrāšanās audos, zilgana ādas krāsa, masveida nobeigšanās.
Ja ir aizdomas par putnu gripu: nekavējoties jāziņo praktizējošajam veterinārārstam, jāzvana uz Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldi (4473039) vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (112). Nekādā gadījumā nedrīkst aiztikt beigtos putnus. Cilvēkiem jāievēro personiskā higiēna – karstā ūdenī ar ziepēm jāmazgā rokas. Ja ir kādi jautājumi, var zvanīt uz Pārtikas un veterinārā dienesta diennakts uzticības tālruni – 7027402.
Ja apstiprinās putnu gripa: valsts kompensē putnu gripas uzliesmojuma rezultātā radušos zaudējumus.
Lai pasargātu mājputnus: jānodrošina mājputnu turēšanas slēgtā telpā vai ierobežotā teritorijā, novēršot savvaļas putnu piekļūšanu mājputnu barībai. Nedrīkst mājputnus dzirdināt no vaļējām ūdenstilpēm.
