Pavasaris soli pa solim ir ienācis arī mūsu pilsētā. Biezā sniega sega jau ir nokususi, arī zeme sāk pamazām atlaisties.
Pavasaris soli pa solim ir ienācis arī mūsu pilsētā. Biezā sniega sega jau ir nokususi, arī zeme sāk pamazām atlaisties. Drīz jau sāks plaukt pirmie pumpuri, un putnu treļļi kļūs arvien skaļāki. Un cik patīkami smaržo gaiss! Pēc pavasara, saules un siltuma…
Interesanti, ka arī mūsu pilsētā ir divas īsti pavasarīgas ielas – Pavasara un Saules iela.
Pilsētas vidū kā laukos
Pavasara iela atrodas gandrīz vai pilsētas centrā. Šī iela atzarojas no Blaumaņa ielas. Turpat netālu atrodas arī 1.Maija iela. Nelielajā Pavasara ielā, kurā ir tikai sešas mājas, šobrīd valda palu un dubļu laiks, jo ielai nav asfalta seguma. Tā te ir katru pavasari un rudeni, jo šī ir ļoti zema vieta, toties šeit ir ļoti kluss un mierīgs, pilsētas trokšņi šai ielai iet secen.
“Redzat, pavasaris mūsu ielā ir atnācis, ceļš uz mājām mums ir dubļains katru pavasari un rudeni,” saka 1.mājas iedzīvotāja Valentīna Kauliņa. Pamazām iekopjot teritoriju un remontējot māju un saimniecības ēkas, Kauliņu ģimene šeit dzīvo jau piecus gadus.
“Pilsētas vidū jūtamies tā, it kā dzīvotu laukos,” vērtē Valentīna. Viņa piebilst, ka šobrīd ir nedaudz jāpaciešas, līdz viss apžūs un Pavasara iela atkal būs skaista.
“Drīz vajadzēs sākt strādāt dārzā. Mums ir pietiekami daudz zemes, liels augļu dārzs, esam sastādījuši arī jaunus augļu kociņus. Gaidot pavasari, esmu jau iesējusi tomātus, gurķus, piparus, tagad tik jāgaida siltāks laiks,” saka Valentīna.
Skaists nosaukums – skaista arī iela
Arī 4.mājas iedzīvotāja Anna Ozoliņa pavasari sāk gaidīt, jau februārī sējot tomātus, gurķus un dažādas puķes. Šobrīd uz galda pie loga pretī saulei stiepjas palieli tomātu stādi un pirmos ziedus raisa gurķi, var jau manīt arī mazus gurķu aizmetnīšus.
“Kad iesēju pirmās sēkliņas, arī pati sāku atžirgt. Šobrīd sirdī jau valda pavasaris. Esmu pensijā, visu ziemu pa māju vien dzīvoju, tagad jau sāk gribēties kaut kādu dzīvību. Esmu jau sākusi domāt, kur ko sēšu un stādīšu. Man viss pašai izaug dārziņā. Lai arī darba daudz, bet paša audzēts ir vislabākais,” ir pārliecināta Anna.
Viņa atzīst, ka Pavasara ielā ir labi dzīvot. Kad viss saplaukst un sazaļo, šeit ir skaisti.
Anna ir dzimusi Balvu rajona Rugājos, bet kādu laiku dzīvojusi arī Alūksnes rajona Gaujienā, uz Gulbeni pārcēlusies dzīvot tikai 1976.gadā, jo šeit viņai dzīvojusi tante. “Šobrīd visi vecie ielas iedzīvotāji jau ir nomiruši, ienākuši vairāki jauni iedzīvotāji, bet interesanti, ka vienā ielas pusē dzīvo visi cilvēki, kas šurp atcēlušies no Balvu rajona,” norāda Anna.
Kaimiņi, kas nelamājas
Annas kaimiņiene Elga Baltiņa arī nāk no Balvu rajona. Pavasara ielā viņa dzīvo kopš 1980.gada jūnija. “Mums ir ļoti jauki kaimiņi, visi mīļi sadzīvojam. Ir kāda dziesma, kurā ir teksts – “…kaimiņi, kas nelamājas…”, meita Evija, maza būdama, dzirdot šo dziesmu, ļoti izbrīnījusies, vai tad kaimiņi kādreiz arī lamājas?” atceras Elga.
Kad Baltiņu ģimene atcēlusies uz dzīvi šeit, šī vēl bijusi Pionieru iela, bet pēc tam tā pārdēvēta par Pavasara ielu.
“Te nu ir tas skaistums. Katru pavasari un rudeni netiekam ārā. Varbūt izklausīsies smieklīgi, bet, lai tīriem zābakiem tiktu uz pilsētu, sienu ap zābakiem polietilēna maisiņus. Kādreiz cerējām, ka būs labāk, bet nekā,” saka Elga.
Taču, kad iela nokalst, sāk plaukt bērzi un ābelēm raisīties ziedpumpuri, tad Pavasara ielā ir skaisti – to atzīst arī Elga. “Šis laiks paies, dubļi un dusmas par tiem aizmirsīsies,” secina sieviete.
Māja, kurā smejas bērni
Kad dodas pa Vidus ielu Ievugravas virzienā un šķērso Krustalīces tiltu, kreisajā pusē atzarojas Saules iela. Vai tiešām šī ir vissaulainākā Gulbenes iela?
Saules ielas 4.namā dzīvo Runču ģimene. Jau pirms 16 gadiem viņi sāka celt māju. Tagad šī ir lielākā un krāšņākā Saules ielas māja. “Māja ir liela un plaša, piemērota lielai ģimenei. Kad tā būs pabeigta, katram būs sava istaba,” smej Eleonora Runča, mājas saimnieka mamma. Šajā mājā dzīvo arī vienīgie Saules ielas bērni – Baiba, Viktorija un Rihards, kas rada prieku un jautru čalošanu.
Eleonora saka, ka viņai patīk vecumdienas pavadīt Saules ielā. “Dzīvoju pa māju, gaidu no skolas pārnākam bērnus. Kad ir pirmās saulainās pavasara dienas, apsēžos piesaulītē un netraucēti ķeru pirmos saules starus. Kaimiņi satiek labi, mierīga un klusa šeit dzīvošana. Ja vēl iztīrītu Dzirnavu dambi, tad jau te būtu kā kūrortā, tīras Krustalīces malā dzīvotu, kur ievas zied un lakstīgalas dzied,” saka Eleonora.
Saules ielā labi aug stādi
Saules ielā 5 dzīvo apņēmības pilna sieviete. Viena pati viņa ir paveikusi milzīgus remontdarbus mājā. Šajās mājās dārzs zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Kornēlija Aule Saules ielā dzīvo 23 gadus. Ar vīru Mārtiņu savulaik tur nopirkuši mājas stāvu, pārējo visu darījuši paši – pabeiguši māju, saimniecības ēku.
Viņa gaida pavasari, lai varētu sākt dārza darbus un tādējādi arī nopelnīt. Kornēlija nodarbojos ar stādu audzēšanu, akmens dārza augiem un apstādījumiem. Vasarā pārdod grieztos ziedus.
“Tikai tā var izgrozīties, ja māju vēlies uzturēt skaistu. Vienu gadu dodos uz tirgu – jumts nomainīts, otru gadu tirgū – māja nokrāsota, trešo gadu tirgū – vannas istabu izveidota. Un tā pamazām uz priekšu,” saka Kornēlija.
Ja Krustalīce būtu tīra, dzīvošana būtu kā paradīzē. “Pie mājas netālajā pļavā ozolu dobumos sēž pūces, bet jūlijā tur zied liepas un smaržo gaiss. Man patiktu, ja šajā govju aplokā labāk izveidotu atpūtas zonu, kuru koptu un labiekārtotu. Gulbji piepeld dārza galā. Vai vēl var vēlēties skaistāku vietu dzīvošanai?” jautā Kornēlija.
Saules ielas kaimiņi ir saticīgi, tikai Kornēlija vēlētos, lai iedzīvotāji arī kļūtu priecīgāki. “Gribētos, lai Saules iela kļūst dzīvīgāka. Te vienmēr vasarās uz ielas spēlējušies bērni – te badmintonu, te ar lellēm. Man patiktu, ja tā arī būtu turpmāk,” saka Kornēlija.
