Kā smejies, Saeimā Lieldienas sākuši svinēt nedēļu iepriekš, ietverot arī Vladimira Iļjiča Ļeņina (Uļjanova) 136.dzimšanas dienu (22.aprīlī), un beigs 28.aprīlī.
Kā smejies, Saeimā Lieldienas sākuši svinēt nedēļu iepriekš, ietverot arī Vladimira Iļjiča Ļeņina (Uļjanova) 136.dzimšanas dienu (22.aprīlī), un beigs 28.aprīlī. Pastrādās divas dieniņas, un tad – atkal atpūtiņa ar ellīgu Valpurģu nakti (runā, ka pati Ingrīdiņa sēdīšoties uz slotas) un Darba svētkiem 1.maijā. Nāku klajā ar “aprīļa tēzēm” – šādas pašas svinības jāietver visu mūsu valsts darbļaužu (saprotams, arī bezdarbnieku) svinamo valsts svētku sarakstā! Tāpat kā Jūrnieku dienu.
Pati ideja par Lieldienu pietuvināšanu Ļeņina dzimumdienai… ir tik atbilstoša šai “revolucinonārajai situācijai”, kad “augšas vairs nespēj valdīt pa vecam, bet apakšas negrib dzīvot pa vecam”. He. Un tad pienāk un Valpurģu nakts (uz 1.maiju), un Darba svētki (1.maijā). Ģeniāli. Sak”, spēj tik mainīt maskas!
Ja tā labi padomā, kas gan ir Lieldienas? Tās pašas raganu medības! Izrēķināšanās ar garīgo, bet neformālo, tautas līderi, nodevība, ziedošanās, piedošana, augšāmcelšanās. Savukārt Valpurģu nakts ir raganu (jeb citādo un citādi domājošo) gaviles. Un tad seko Darba svētki – visu šķiru un rangu izlīdzināšana, vienādošana. Abstrakts darba godinājums savdabīgā apvienojumā, jo, kā sacīt jāsaka, darbs dara darītāju. He!
Jūs jautāsiet, kurš tad aizvadītās sestdienas notikumos bija sev izvēlējies svētā Jēzus lomu (atbilstoši Lieldienu ludziņas iestudējumam)? Dabiski, ka jaunlaiku bāleliņš. Sestdien viņš palika mājās, ļaujot, lai līdzbiedri Saeimā viņu kaļ pie krusta, lai plosa, lai apzākā, lai nodod. Vai kala? Kā nu kurš. Jaunie laiki pierādīja, ka mūžam nesadalās kā Daugav”s abas malas. He! Viņu vidū, sak”, Jūdas nava. Vienoti viņi pagrieza muguru valdībai, visžēlīgi ļaujot tomēr Kalvītim palikt savā vietā. Kā sacīt jāsaka, demonstrēja augstsirdību. Malači!
Nav ko gaidīt, ka kaut kas dievišķs vai raganisks notiks šajās trijās nedēļās. Ja nu vienīgi… 22.aprīlī. Tad mums liks (pašu sirdsapziņa) doties komunist…, atvainojiet, sestdienas talkā. Savukārt Valpurģu naktī uz 1.maiju, kad kopojas raganas un velni, apvienojot ļaunos spējus visvarenībā, neformāļi, iespējams, būs izperinājuši kādu ellīgu plānu… Tad gan varam gaidīt ko sevišķu no “kreisajiem”. Tāpēc derētu atkal laikus iežogot Brīvības pieminekli. Lai gan… tagad vairs sen nevar saprast, kas ir kas. Kurš ir svētais, kurš velns, kurš nevainīga avs.
Un tad man prātā nāk domas par ceļiem. Nē, ne jau par Latvijas, par vietējiem ceļiem un neceļiem. Vai taisnība, ka ceļu stāvoklis ir atkarīgs no mūsu miesta korumpētības valdības līmenī ar kādu noteiktu vienu partiju? He! Vai ar to lepojamies? He! Ja jau līdz šim nevienas partijas labvēlība tā īsti mums nav līdzējusi ceļu un ielu jautājumā, vai turpmāk palīdzēs? He! Vārdu sakot, ir par ko palauzīt galvu. Piemēram, par godīgumu politikā. Vai tāds reiz būs?
