Gulbenē uzņēmēji vēlētos konkrētu rīcības un sadarbības shēmu, kas paredz darba devēju, pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras sadarbību, iesaistot darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, jo pagaidām šādas pieredzes vēl ir maz.
Gulbenē uzņēmēji vēlētos konkrētu rīcības un sadarbības shēmu, kas paredz darba devēju, pašvaldības un Nodarbinātības valsts aģentūras sadarbību, iesaistot darba tirgū cilvēkus ar invaliditāti, jo pagaidām šādas pieredzes vēl ir maz.
Pagājušajā nedēļā Gulbenē vietējais deputāts un uzņēmējs, kokapstrādes SIA “Konto” īpašnieks Agris Koris, piedaloties seminārā par drošas un atbalstošas vides radīšanu cilvēkiem ar invaliditāti, norādīja uz darba devēju neinformētību par iespējām nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti.
Semināru rīkoja pašvaldība sadarbībā ar invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons”. Tās valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis Gulbenē prezentēja un semināra dalībniekiem izdalīja 9000 eksemplāru tirāžā izdoto rokasgrāmatu “Drošas un atbalstošas darba vides izveide cilvēkiem ar invaliditāti”, kā arī kompaktdisku ar divām mācību filmām par invalīdu iesaistīšanu darba tirgū.
“Rokasgrāmata, kas ir drukātā variantā un būs pieejama arī internetā (Varcentrs.lv), ir unikāls materiāls visā Eiropas Savienībā. Nekur citur tādu neesmu redzējis. Tas ir balstīts uz izpētes darbu, ko esam veikuši. Skaidrojam darba devējiem, kas tas ir – cilvēks ar invaliditāti, kā pielāgot darbavietu,” sacīja I.Balodis.
Rokasgrāmatu izplatīs semināros, pa pastu nosūtīs pašvaldībām visā Latvijā, kā arī lielākajiem darba devējiem.
Visas šīs aktivitātes notiek projektā, ko jau gadu realizē “Apeirons” kopā ar Liepājas, Rēzeknes, Salaspils, Gulbenes, Valkas un Rīgas pašvaldību. Projektu ar 40 000 latu finansējumu atbalstījis Eiropas Sociālais fonds un Sabiedrības integrācijas fonds. Maijā Rīgā notiks projekta noslēguma pasākums.
Gulbenieši seminārā konstatēja, ka ir guvuši vērtīgu informāciju, taču nepietiekami vēl ir apzinātas pašu sadarbības iespējas. A.Koris atzina, ka seminārs ir viņu ieinteresējis izpētīt juridiskos aspektus, iesaistot darbā cilvēkus ar invaliditāti.
Gulbenes Nevalstisko organizāciju centra vadītājs Mārtiņš Kokars seminārā teica, ka Gulbenē ir aptuveni 350 cilvēku ar invaliditāti, taču darba tirgū ir iesaistīti tikai nedaudzi. Seminārā uzsvēra, iespējams, šiem invalīdiem nereti trūkst motivācijas kļūt par darba ņēmējiem, jo valsts sociālā politika viņus tam nestimulē.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis klāstīja, ka personu datu aizsardzība liedz pašvaldībai izpaust ziņas par konkrētiem cilvēkiem. Valsts piedāvā uzņēmējiem veidot subsidētās darbavietas, kas paredzētas tieši cilvēkiem ar invaliditāti.
Gulbenes pilsētas domes deputāts, Lauku atbalsta dienesta speciālists Ivars Kupčs laikrakstam teica, ka problēmas rada tas, ka Gulbenē vide joprojām ir maz pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. “Jaunie sabiedriskie objekti pilsētā ir pieejami invalīdiem. Taču darbavietās vienalga nav pieejama vide. Ar invalīda ratiņiem Gulbenē ir grūti pārvietoties. Pašvaldība ir iesaistījusies Gulbenes deviņu ielu krustojumu sakārtošanā. Būs luksofori, gājēju pārejas, tas jau būs solis uz priekšu, lai Gulbenē ielās gribētos izbraukt cilvēkam ratiņkrēslā,” sacīja I.Kupčs.
Gulbenes deputāts, SIA “Gulbenes siltuma serviss” valdes loceklis Zintis Vībāns laikrakstam teica, ka viņš kā darba devējs varētu piedāvāt darbu cilvēkam ar invaliditāti, bet izcilām svešvalodu zināšanām. Savukārt SIA “Gulbenes nami” vadītājs Ilgvars Kalmanis laikrakstam klāstīja, ka cilvēki ar invaliditāti varētu strādāt piemērotu darbu tieši pašvaldības iestādēs.
Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča laikrakstam pauda, ka darba piedāvājumā cilvēkiem ar invaliditāti ir svarīgi rast pareizo samēru, lai nepazemotu šos cilvēkus ar žēlošanu, bet tajā pašā laikā arī, lai darba apstākļi un režīms būtu pielāgots, ņemot vērā īpašas vajadzības. Par to esot vairāk jārunā, jo neviens cilvēks nekad nevar būt drošs par to, kāda ir viņa paša nākotne.
