11. Varbūt Mediņ‘ kundze pie tējas tases vēlēsies brīdi pasēdēt? Daudz ko par Lāču ģimeni Velda nezināja, un šī kundzīte drošo vien vēl kaut ko pavēstīs.
11.
Varbūt Mediņ” kundze pie tējas tases vēlēsies brīdi pasēdēt? Daudz ko par Lāču ģimeni Velda nezināja, un šī kundzīte drošo vien vēl kaut ko pavēstīs. Taču Velda kļūdījās. No tējas viņa gan neatteicās, taču tagad izvaicāja Veldu: kur iepriekš strādājusi, kur dzīvojusi, kā te jūtas. Atbildes Velda centās noformulēt īsi un neizplūst sīkumos. Kāda pagaidām svešam cilvēkam daļa, kur tieši viņa strādājusi un kāpēc aizgājusi no darba? Taču jau mazā atalgojuma dēļ. Te viņa jūtoties ļoti normāli, darba pienākumus jau esot apguvusi.
“Kungs jau man arī teica, ka mēģinās atrast kādu piemērotu medmāsu, kas varētu palīdzēt Astrīdai atveseļoties, kad pārnāks mājās. Injekcijas, varbūt kādas procedūras! Nu ļoti jau jauki, ka jūs piekritāt! Lāči ir ļoti labi cilvēki. Reti labi! Arī kundze Astrīda ir sirsnīgs cilvēks. Bija pianiste, tagad rokas tādu slodzi nepanes… Mēs ar jums vēl daudzreiz tiksimies. Man tagad jāsteidzas vēl uz vienu dzīvokli! Kamēr varu, tikmēr daru! Palieciet sveika!” un prom viņa bija. Māja bija sakopta un svaiguma pilna. Mediņas prasme ātri ar visu tikt galā bija tiešām apskaužama. Promiedama viņa pateicās Veldai par virtuves sakopšanu. Citreiz lai tā nedarot, jo katram savi pienākumi. Nekāda vecišķuma pazīmes viņas uzvedībā Velda nemanīja. Nekādas čīkstēšanas vai žēlošanās par nogurumu vai veselības problēmām. Moža un dzīvespriecīga, kaut likās vismaz septiņdesmit gadus veca, viņa aizsteidzās. Laikam taču pensionāra trūkuma pilnā dzīve lika arī viņu piepelnīties, kamēr vēl spēki atļauj. Pārradās saimnieks ar dēlu. Vakariņas bija drīz gatavas. Varbūt Teodors beidzot runās ar aukli par sievas slimību? Būtu taču laiks! Velda arī nebija izvaicājusi, kā jūtas viņa sieva. Tas no viņas puses bija gandrīz nepieklājīgi. Šodien viņa savu kļūdu izlaboja, pavaicāja un saņēma neitrālu atbildi: “Paldies! Jau labāk!”
Varbūt jaunajai auklei negribēja uzticēt, tā sakot, ģimenes lietas? Divas nedēļas jau nav liels laiks cilvēka iepazīšanā. Teodors Veldai likās ciets rieksts, atturīgs, korekts, liekas vienmēr domās nogrimis, mazrunīgs. Lai iepazītu cilvēku tuvāk, vajadzīgs laiks. Veldai tā ir pietiekoši, viņa nesteidzas izzināt Lāču ģimenes problēmas. Kādu dienu, kad vakariņas bija paēstas, trauki nomazgāti un Velda jau gatavojās teikt ar labvakaru un doties uz savu istabu, Teodors lūdza brīdi uzkavēties, ieslēdza televizoru un apsēdināja Artūru skatīties multiplikācijas filmu, ko parasti pēc vakariņām neļāva. Multfilmu laiks bija rīta pusē pēc brokastīm.
“Piesēdīsimies! Gribu ar jums parunāt,” viņš aicināja.
“Vai esmu ko nogrēkojusies? Darījusi ne tā?” Velda vaicāja, cerēdama, ka beidzot runa varētu būt par Astrīdu. Laiks būtu arī iepazīstināt. Nevar taču bezgalīgi klusēt par lietām, kas droši vien nomāc saimnieka sirdi un prātu? Cik ilgi tad kundze nebūs mājās?
“Ko jūs! Esmu pilnībā apmierināts ar jūsu darbu. Artūram labāku auklīti nemaz nevar iedomāties. Jūs esat gudra, izglītota, atturīga sadzīvē. Tieši tas, ko mēs gribējām. Varbūt es pats maz ar jums runāju. Pati jau kā medmāsiņa sapratīsiet – Astrīdas veselība mani nomāc, reizēm ir ļoti smagi. Taču pēdējā laikā stāvoklis uzlabojas. Es jau jums sākumā teicu, ka viņai ir smaga un ilgstoša slimība, nepaskaidrojot kāda. Viņai ir izkaisītā skleroze, tomēr cerības nezaudējam, zinātne iet uz priekšu. Slimība saasinājās, visticamāk, pēc Artūriņa piedzimšanas. Mēs viens otru ļoti mīlam, un ir smagi… visu saprotot. Tomēr ir cerības uz ilgstošu remisiju, un šī jau nav tā ļaunākā kaite. Rītā gribētu jūs ar Astrīdu iepazīstināt. Stāstīju viņai, kā tiekam ar Artūru galā, cik esat korekta un tagad jau daudzmaz iepazīta. Varbūt jums darbs mājsaimniecībā ir par neierastu? Sakiet, kā ir! Grūtāko laiku, kamēr pierod pie jauniem apstākļiem, esat izturējusi. Par dēla drošību un jūsu aukles prasmēm tagad esmu pārliecināts. Dēls ir dārgākais, kas mums ar Astrīdu pieder. Vairāk bērnu mums Astrīdas slimības dēļ nebūs.
