Atgriežoties pie rakstītā 11.aprīļa “Dzirksteles” rakstā “Sirds sāp par pazudušo balto kaķīti”, saņēmām lasītājas vēstuli.
Atgriežoties pie rakstītā 11.aprīļa “Dzirksteles” rakstā “Sirds sāp par pazudušo balto kaķīti”, saņēmām lasītājas vēstuli.
“Pateicos jums par iejūtību, izpratni un pieliktajām pūlēm faktu apkopošanai. Neattaisnotā rīcība ir skaidri redzama. Kaut pagājis vairāk nekā mēnesis, vēl arvien sāp sirds un bieži raudu. Bet ar prātu saprotu, ka tajā pašā avīzē sāpīgā ziņa par sievietes nāvi man arī atvēra acis. Sievietes slepkavas saņems minimālus sodus, un kas tad ir kaķu dzīvības pret cilvēka dzīvību? Neviens nesodīs kaķu slepkavas, tas paliks uz viņu sirdsapziņas, ja viņiem tāda vispār ir. Ja nebūtu kaklasiksniņas un marts, es vēl varētu piedot un vainot sevi, ka laidu kaķi sētā. Bet tā nekad nepiedošu šiem cilvēkiem.
Baltā kaķa saimniece
