Pagājušajā nedēļā Druvienas pagastā pašvaldības priekšsēdētājs nodeva Vides ministrijas pārstāvjiem 172 vietējo iedzīvotāju parakstītu lūgumrakstu ar mudinājumu iekļaut Druvienas autoceļu malās augošās simtgadīgo ozolu alejas saudzējamo sarakstā.
Pagājušajā nedēļā Druvienas pagastā pašvaldības priekšsēdētājs Juris Graumanis nodeva Vides ministrijas pārstāvjiem 172 vietējo iedzīvotāju parakstītu lūgumrakstu ar mudinājumu iekļaut Druvienas autoceļu malās augošās simtgadīgo ozolu alejas saudzējamo sarakstā.
Piektdien Druvienā pēc Satiksmes ministrijas iniciatīvas Druvienu apmeklēja Vides ministrijas pārstāvji, lai kopīgi dabā pārliecinātos par šā pagasta ozolu aleju stāvokli un noskaidrotu viedokļus.
J.Graumanis ministriju pārstāvjiem pauda iedzīvotāju bažas, ka Gulbenes rajonā, kas ir bagāts ar krāšņām koku alejām autoceļu malās, pašlaik aizsargājamas alejas statuss ir tikai vienai – Jaungulbenes pagastā. Tāpēc iedzīvotājiem ir pamatotas bažas par Druvienas aleju nākotni.
Akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Gulbenes nodaļas ceļu būvinženieris Jānis Meņģo paskaidroja, ka nav plānots skarties klāt ozolu alejām, kas Druvienā ved trīs virzienos – uz Pērli, Tirzu un Ranku. Aptuveni sešus ozolus plānots cirst alejā virzienā uz Lizumu, kur beidzas apdzīvota vieta. Tur ceļa rekonstrukcija iesākta 1979.gadā, tagad plānots to pabeigt. J.Graumanis pauda, ka par aleju virzienā uz Lizumu pašvaldībai tik striktas nostājas nav. Galvenais, lai tiktu saudzētas alejas virzienā uz Tirzu, Ranku un Pērli.
Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta speciāliste Vija Buša sacīja, ka Druviena nav pirmā vieta Latvijā, kur Vides ministrijas speciālisti uz vietas brauc saskaņot ar ceļiniekiem viņu plānus par aleju nākotni un atklāj pārpratumus kļūdainas informācijas dēļ. “Ar nožēlu ir jāsaka, ka jau trīs gadījumi ir bijuši tādi, kur bijis pārpratums. Nav informācijas, par kuru aleju īsti ir runa,” teica V.Buša.
Viņa uzsvēra, ka vietējo iedzīvotāju interese par savu aleju nākotni ir atbalstāma un dabiska. V.Buša klāstīja, ka aizsargājamo aleju izveidi savulaik uzsāka Vides ministrija, uzskatot, ka alejas ir jāaizsargā kā kultūrvēsturisku un dabas mantojumu. Veicot Latvijas aleju inventarizāciju, Ministru kabinetā ir apstiprinātas 63 aizsargājamās alejas. “Palika 11 alejas, kuras nesaskaņoja Satiksmes ministrija, tostarp Druvienas alejas. Uzklausīsim visus viedokļus, savāksim rakstiskus atzinumus no pašvaldībām un Satiksmes ministrijas un tad atkārtoti virzīsim uz Ministru kabinetu apstiprināšanai.”
V.Buša uzsvēra, ka aizsargājamas alejas statuss nebūt nenozīmējot nelikšanos zinis par tām. “Alejas ir jākopj, jāzāģē sausie zari, jānovāc vecie koki, jāveido droši vainagi, lai tie negāžas uz galvas,” teica viņa. V.Buša klāstīja, ka ir iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus aleju kopšanai.
Latvijas dendrologu biedrības prezidents Andrejs Svilāns sacīja, ka Druviena ir starp Latvijas pagastiem, kur vecā kultūra ir saglabāta ar ārkārtīgu toleranci. Šī vieta nemaz nav iedomājama bez savām alejām. “Druvienā alejas ir ne tikai vecas un smukas, bet arī labi koptas. Tāpēc tās ir arī salīdzinoši drošas no autobraucēju viedokļa. Druviena daudziem tūristiem varētu kļūt par vēl neatklātu pērli,” sacīja viņš.
A.Svilāns pauda, ka apsveicama ir pašvaldības un iedzīvotāju vēlme noskaidrot patiesību un aizstāvēt savu viedokli, negaidot, “kamēr alejā kāds ierodas ar cirvi”. “Katrā pagastā pašvaldība var izstrādāt vietējās nozīmes dabas un kultūrvēstures pieminekļu sarakstu. Iedzīvotāji paši zina, kas ir viņu lielā vērtība, kas jānosargā bērniem, lai viņi neteiktu, ka senči to vien domāja kā par malku un vēderu,”
2005.gadā grozīti noteikumi par koku ciršanu ārpus meža, ietverot nosacījumu, ka aleju vai koku rindu, kas ir garākas par 20 metriem, ciršana ir jāsaskaņo ar reģionālo Vides pārvaldi. Turklāt saskaņošanas procedūrā nekas nemainās no tā, ir vai nav konkrētā aleja aizsargājamo statusā.
