Stradu pagasta Palienā apgredzenots stārķis šonedēļ uzturējās apdzīvotas vietas tuvumā un baidīja cilvēkus ar savu pārdrošo un uzmācīgo uzvedību.
Stradu pagasta Palienā apgredzenots stārķis šonedēļ uzturējās apdzīvotas vietas tuvumā un baidīja cilvēkus ar savu pārdrošo un uzmācīgo uzvedību.
Stradu pagasta iedzīvotājs Jānis Ručevskis informē, ka arī trešdienas rītā gredzenots, mazliet noplucis stārķis ģimenes māju apvidū uzturējies aptuveni divas stundas, nācis klāt viņam un traucējis skaldīt malku, bet kaimiņienei laikam gribējis palīdzēt “ravēt dārzu” un “stādīt kartupeļus”. Stārķis stāvējis arī uz ceļa un nebijis aizdzenams tik ilgi, kamēr klāt pienācis suns.
“Redzēju, kā putns cenšas lidot, bet viņam tas lāgā neizdodas. Beidzot tomēr stārķis nobijās no suņa un no šīs vietas pazuda. Es šo putnu pirmoreiz redzēju trešdien, bet kaimiņi stāstīja, ka viņš šajā apvidū katru dienu redzēts un pie cilvēkiem klāt nāk jau aptuveni nedēļu,” saka J.Ručevskis.
Viņš klāsta, ka cilvēkiem, kas ir iebaidīti ar putnu gripas draudiem, ir bail no savvaļas putna ar tik savādu uzvedību. J.Ručevskis pieļauj, ka stārķis ziemu ir pārlaidis pie cilvēkiem, tāpēc arī nebaidās no tiem. Savādi, ka vientuļais stārķis regulāri parādās vietā, kur tuvumā tornī ir stārķu ligzda ar putnu pāri.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala saka, ka šo stārķi iedzīvotāji nedrīkstētu aiztikt un barot. “Dabai ir savi likumi, un cilvēks nedrīkst tajos iejaukties. Ir jāpaļaujas uz dabisko atlasi,” viņa uzsver. To pašu laikrakstam saka Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietnieks Jānis Lūkins. “Ja stārķis ies bojā, tad iedzīvotājiem vajadzētu parūpēties, lai pie speciālistiem nonāktu šā putna gredzens,” viņš skaidro.
Ornitologs Andris Avotiņš saka, ka dīvainā putna uzvedība, visticamāk, izskaidrojama ar to, ka stārķis ir izmucis no nebrīves vai arī palaists brīvībā pēc nebrīvē pavadītas ziemas. “Būtu svarīgi nolasīt numuru uz stārķa kājas. Ar binokli to izdarīt būtu viegli. Tad pietiktu ar vienu telefona zvanu uz Latvijas gredzenošanas centru (Salaspils, Miera ielā 3, LV-2169, telefons – 7945393, epasts – “ring@latnet.lv”), tad varētu ko vairāk uzzināt par šo konkrēto putnu, viņa likteni,” saka A.Avotiņš. Arī viņš uzsver, ka nekādā gadījumā cilvēki tagad nedrīkst barot šo stārķi, jo tad viņam zudīs iemesls pašam meklēt barību un tas ir drošs ceļš uz bojāeju.
“Drīzāk šo putnu vajadzētu dzīt projām,” saka A.Avotiņš. Savukārt Dz.Gala uzsver, ka šis piemērs kārtējo reizi apliecina, cik nepieļaujami ir pārnest mājās un pieradināt meža dzīvnieku kaut vai žēlošanas dēļ. Šādu rīcību turklāt kā nepieņemamu formulē Dzīvnieku aizsardzības likums. Tas paredz, ka savvaļas nemedījamo dzīvnieku sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto dzīvnieku aizsardzības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, juridiskajām personām – no simt līdz astoņsimt latiem.
Ceturtdien un pietdien ļaudis stārķi Palienā, cilvēku tuvumā, vairs nemanīja. Ar skumjām aptaujātie iedzīvotāji saka, ka, iespējams, putns jau ir pagalam.
