Gulbeniete Lolita Dundure dzimšanas dienā – 1.maijā – no tuviniekiem saņēma ārkārtīgi netradicionālu un ļoti interesantu dāvanu – 600 vairāk nekā divus metrus garas kārklu klūgas dzīvžoga veidošanai.
Gulbeniete Lolita Dundure dzimšanas dienā – 1.maijā – no tuviniekiem saņēma ārkārtīgi netradicionālu un ļoti interesantu dāvanu – 600 vairāk nekā divus metrus garas kārklu klūgas dzīvžoga veidošanai.
Divas dienas trīs cilvēki cītīgi strādāja, lai ar klūgām iežogotu 1300 metru teritoriju, kas atrodas Miera un Pļavu ielas stūrī. Lolita ievērojusi, ka bieži vien garāmgājēji un pat automašīnās braucošie uz brīdi apstājas un ar interesi vēro žogu.
“Mums bija darba dalīšana – viens bija urbējs, otrs – spraudējs, trešais – sējējs,” smejas dāvanas īpašniece. Ideja par šāda dzīvžoga veidošanu pieder Lolitas māsas Marutas vīram Vilnim, kas par kārklu dzīvžogiem izlasījis kādā žurnālā. Tad atlicis sazināties ar stādu audzētavu, kas atrodas netālu no Rīgas – Jelgavas šosejas, un iegādāties stādus.
Audzētava interesentiem piedāvā dažāda garuma zviedru kārklu klūgas, kas tiek audzētas trīs gadus. Izrādās, ka no kārkliem veidoti dzīvžogi šobrīd ir ārkārtīgi populāri Zviedrijā, jo tad, kad klūgām izaugušas atvases, tās iespējams dažādi veidot, piemēram, sasiet pušķos, sapīt un tamlīdzīgi.
Žoga veidošanā piedalījusies arī Lolitas māsa Sarmīte. Viņa dalās klūgu stādīšanas procesā.
“Vispirms visapkārt iežogošanai paredzētajai teritorijai salikām žogu balstošos stabus apmēram piecu metru attālumā citu no cita, lai vienā šajā posmā iestādītu apmēram 30 klūgas. Attālums klūgai no klūgas ir 30 centimetri. Zemē izurbām 20 centimetrus dziļus caurumi, kuros slīpi ievietojām klūgas vispirms vienā, tad otrā virzienā, lai veidotos pinums, līdzīgi kā to dara, liekot balstus zirņiem. Lai klūgas neizgāztos, visapkārt tām piespiedām zemi. Vienāda žoga slīpuma veidošanai izmantojām speciālu slīpuma lineālu,” stāsta Sarmīte.
Lai žogs, kamēr klūgas iesakņojas, neizgāztos, no viena balstošā staba līdz otram to augšējā un apakšējā daļā nostiepj stiepli, pie kuras klūgu piestiprina tās apakšējā un augšējā daļā. Kārkliem veidojot atvases, stieple it kā ieaug tajās.
Vieta, kur veidots šāds žogs, ir mitra, tāpēc pēc iestādīšanas kārklu klūgas nebija jālaista. Veidojot žogu smilšainās vietās, kamēr klūgas iesakņojas, atkarībā no laika apstākļiem nepieciešama laistīšana. Gadījumā, ja kādreiz rodas vēlēšanās veidot citu žogu, kārklu ir viegli likvidēt – tie jānopļauj. Klūgām izaugušās atvases var nolauzt un iespraust zemē, lai audzētu stādus, tāpēc Lolita joko, ka nākotnē pievērsīšoties kārklu biznesam.
Žoga veidotāji uzskata, ka šāds dzīvžogs spēj būt izturīgāks nekā no stieplēm gatavotais. Tas labāk iekļaujas arī kopējā dabas ainavā.
“Iežogotā teritorija atrodas ielu malā, tāpēc dzīvžoga veidošana nebija saimnieku kaprīze, bet nepieciešamība, lai tas aizturētu putekļus, cerams, ka arī garāmbraucēju pa automašīnu logiem izmesto pudeļu un plastmasas maisiņu būs mazāk,” domā Sarmīte.
