Iestājoties siltākam laikam, mājlopus var apdraudēt knišļu uzbrukumi.
Iestājoties siltākam laikam, mājlopus var apdraudēt knišļu uzbrukumi. Līdzko lopu turētāji konstatē, ka knišļu uzbrukumi dzīvniekiem ganībās kļūst apgrūtinoši, ir jārīkojas.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes speciāliste Irēna Zvanere atgādina – lai pasargātu mājlopus no knišļu kodieniem, lopi pirms izlaišanas ganībās ir jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču iepriekš vajadzētu konsultēties ar veterinārārstu par līdzekļu izvēli. Knišļi mājlopiem kož ķermeņa daļās, kurām nav apmatojuma, piemēram, tesmenī. Tāpēc der iegādāties ziedes, kas ārstē tesmeņa iekaisumu.
“Ja knišļi ir sakoduši dzīvnieku, nekavējoties vediet to (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni zem nojumes. Nekavējoties jāizsauc veterinārārsts,” saka I.Zvanere.
Knišļi koduma vietās ievada siekalas, kas satur fermentus – dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Ja kodumu ir daudz, dzīvniekam var iestāties šoks un lops no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem var iet bojā.
Dzīvnieku asinis sūc knišļu mātītes, kas upuru meklējumos izlido no rīta vai vakarā. Tās nelido tad, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktī. Knišļu aktīvajā periodā – maijā un jūnijā – lopus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saullēktam. Ja novēro knišļu masveida savairošanos, tad vispār nevajadzētu lopus laist ārā.
