Gulbenes rajona prokuratūrā arī šogad izbeigts kriminālprocess par gadījumu skolā, kur bija saikne starp bērna izdarītu pārkāpumu, kas izraisīja pedagoga vardarbības izpausmi.
Gulbenes rajona prokuratūrā arī šogad izbeigts kriminālprocess par gadījumu skolā, kur bija saikne starp bērna izdarītu pārkāpumu, kas izraisīja pedagoga vardarbības izpausmi.
“Tādi gadījumi bija arī pērn. Izvērtējot visus apstākļus, pedagogi netika sodīti par vardarbību pret bērnu. Policija un prokuratūra uzskatīja, ka ir pietiekami, ja pedagogs, kas nespēj savaldīt emocijas, vairs nestrādās šajā profesijā. Ir pietiekami, ja šādi cilvēki tiek atbrīvoti no darba. Savukārt bērnu vecāki var izvēlēties, vai par nodarīto kaitējumu vēlas vērsties tiesā privātsūdzības kārtībā. Šāda iespēja ir,” saka Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens.
Viņš saka, ka esot gadījumi, kad bērnu vecāki atzīst, ka skolotāja neadekvāto rīcību ir izraisījis skolēns. “Ir vecāki, kas pasaka: “Mans bērns ir vainīgs! Kāpēc viņu pieradināt pie domas, ka par viņa nodarījumu jāatbild citam cilvēkam?” jautā A.Circens. Gadoties, ka, izanalizējot notikumu, ir jāsecina – sākotnējā vaina nav bijusi pedagogā, bet bērnā, viņa audzināšanā.
Ir bijis gadījums, kad no darba bija jāaiziet skolotājam, kuram vārda tiešā nozīmē uzspļāva audzēknis, par ko šis bērns saņēma pliķi pa pakausi. Šajā lietā kriminālprocess tika izbeigts ar pārbaudes laiku, materiālu nenosūtot uz tiesu.
“Skolotājam savas emocijas ir jāsavalda, viņš nedrīkst tā rīkoties. Taču fakts paliek fakts. Ērika, morāle un likums ir dažādās pozīcijās un ja skolotājs var pieļaut sādus pārkāpumus, tad viņš vairs nevar būt skolotājs,” saka virsprokurors.
A.Circens skaidro, ka par katru vardarbības gadījumu skolā konkrētās izglītības iestādes darbiniekiem būtu jāziņo policijai. Prakse liecina, ka tā nenotiek. Biežāk policija informāciju par šādiem incidentiem saņem no sociālajiem darbiniekiem, no vecākiem, psihologiem, mediķiem.
“Mūsu rajonā nav bijis “skaļu gadījumu” par vardarbību skolās, taču ir bijuši notikumi citviet Latvijā, kas liek secināt – dažkārt pedagogi skolas prestižu izprot pa savam. Velti cerēt, ka kaut ko varēs noslēpt. Informācija par konkrētiem gadījumiem tāpat rada baumas. Vai nebūtu labāk, ja informācija jau sākotnēji būtu korekta, to pārbaudītu kompetenti tiesībsargājošu iestāžu darbinieki?” jautā A.Circens.
