Ne tikai par vizbulēm vien Jau vizbules ziedos kā sapnis – balts, gaidīts, to acis tik spulgas un šķelmīgas šķiet.
Ne tikai par
vizbulēm vien
Jau vizbules ziedos
kā sapnis – balts, gaidīts,
to acis tik spulgas
un šķelmīgas šķiet;
Cik tad gan ilgi
puķe var smaidīt?
Šis skaistums drīz izgaist
un aizveras ciet.
Kā vizbules laimīgās
sačukstas, smejas,
kā gavilē ziedi,
jo pavasar”s klāt;
Sen zaudētai draudzībai
pretī es eju,
lai varētu satikties,
vēl parunāt.
Jā, Daugavas vizbulēm
rastas šeit mājas,
tāds pavasar”s ziedošs
tām plaukst katru gad”;
Bet mums, draugs, vairs
neaizskriet basajām kājām
līdz baltajai vizbuļu
birzij nekad.