Jaunkundze Vitnija ir dzīvespriecīga trīs gadus veca īru setera kucīte, kas kopā ar saimniekiem Ivetu un Aināru Kadiļiem dzīvo vienā Gulbenes pilsētas Skolas ielas daudzstāvu namā.
Jaunkundze Vitnija ir dzīvespriecīga trīs gadus veca īru setera kucīte, kas kopā ar saimniekiem Ivetu un Aināru Kadiļiem dzīvo vienā Gulbenes pilsētas Skolas ielas daudzstāvu namā.
Dzīvniekam šogad veiksmīgi jāpiedalās vēl dažās sacensībās, lai varētu lepoties ar titulu “Latvijas čempions”. Jau šobrīd Vitnija ir nopelnījusi vairākus sertifikātus, kas apliecina, ka viņa ir “Labākā šķirnes pārstāve”, “Nacionālā čempiona kandidāte”, ir arī kvalitātes sertifikāts un kausi.
“Vitnijai piemīt gan sliktās, gan labās īpašības. Ir daudz kas apēsts, sagrauzts un sabojāts, tomēr ir arī ļoti daudz patīkamu brīžu. Dzīvniekam ir ārkārtīgi mīlīgs raksturs. Katra diena, tiklīdz esam pamodušies, sākas ar neskaitāmām bučām. Vitnija ir īsts labestības iemiesojums,” mīluli ar brūno un spīdošo kažoku raksturo saimniece Iveta.
Izrādās, ka Vitniju – vienu no īru setera kuces Greisas mēnesi vecajiem kucēniem – viņai uzdāvinājusi kaimiņiene kinoloģe Agra Riekstiņa, dzirdēdama, kā Iveta nebeidz jūsmot par Greisu. Tagad māte un meita bieži satiekas, jo abas mājvietas saista cieši iemīdīta taka, tomēr nekas abu dzīvnieku attiecībās neliecina par tuvo radniecību. Tik vien kā ārējais izskats.
Nav problēmu sadzīvot
Iveta novērojusi, lai cik labsirdīga būtu Vitnija, tai piemīt arī spītība.
“Kucīte ir paklausīga, tomēr ir reizes, kad atklājas viņas raksturs. Ja Vitnija nolēmusi kaut ko nedarīt, tad nekas nepiespiedīs viņu to darīt. Īru seteriem piemīt šāds niķis. Ja likšu lietā varu, Vitnija protestējot skaļi ries un lēkās apkārt,” stāsta Iveta.
Pirms Vitnijas ierašanās Aināra un Ivetas mīlestība un uzmanība bija veltīta vilku sugas pārstāvim un daudzu sacensību uzvarētājam Rintintinam. Tagad to gribot negribot nākas dalīt uz diviem. Iveta stāsta, ka kopš pirmās dienas Vitnija un Rintijs sapratušies ļoti labi. Pat tad, kad suņu meitene izaicinājusi Rintiju rotaļām, viņš uzaicinājumu pieņēmis stoiski, paciezdams visas kucēna draiskulības un kodienus.
“Šobrīd Vitnija ir uzkundzējusies Rintijam. Ja viņa mielosies no Rintija ēdiena trauka, tad viņš pacietīgi noraudzīsies šajā procesā, kā jau īstam džentlmenim pienākas,” smejas saimniece.
Iveta atceras, ka sākotnēji bijusi nobažījusies, ka nespēs cīnīties pret Vitnijas niķi grauzt apavus. Visvairāk no kucēna asajiem zobiem cietuši Aināra apavi. Pavisam sagrauzti pieci pāri policista kurpju pāri un divi saimnieka čību. Tam visam pieskaitāmas arī dēla skrituļslidas.
“Pārnākot mājās un ieraugot, ka atkal cietis kārtējais kurpju pāris, vīrs noskaitās un teica, lai pazūdu ar visu suni. Atnācu pie Agras un bildu, ka nezinu, kā rīkoties. Savādi, bet manus apavus Vitnija neaiztika. Iespējams, ka suns tā izrādīja savu attieksmi pret Aināru, kurš sākumā negribēja, lai mājās būtu vēl viens suns, īpaši vēl īru seters, uzskatot, ka pietiek ar Rintiju. Tagad vīrs arī Vitniju ir iemīlējis un savstarpējās attiecības ir uzlabojušās,” stāsta Iveta.
Tiesa, pavisam nesen Vitnijai apnicis, ka saimnieki skatās televīziju, tāpēc viņa pārgrauzusi kabeli.
Nemīl, ja ierobežo
Šinīs dienās Vitnija dosies ciemos pie skaista savas šķirnes pārstāvja, kas mīt Valmieras rajonā, lai tam izrādītu savu sunisko mīlestību.
“Lai nerastos nevēlamas problēmas, Vitniju tāpēc pagaidām turam atsevišķā istabā, kas viņai ārkārtīgi nepatīk, jo tādējādi ierobežojam brīvību, kas dzīvniekam ļoti patīk. Par protestu liecina skaļā riešana,” stāsta Iveta.
Īru seteriem metienā mēdz būt daudz kucēnu, tāpēc saimniece joko, ka piecus pārus vīra kurpju nākšoties reizināt vismaz ar desmit. Lai tas atkal nebūtu pamats domstarpībām ģimenē, Iveta mēģināšot ātri atbrīvot Vitniju no kucēniem. Lai kucēni būtu veselīgi un fiziski labi attīstītos, kucītei varot atstāt ne vairāk kā astoņus kucēnus. Tos saimnieki mēģināšot pārdot, sadarbojoties ar suņu audzētāju klubiem, bet pagaidām pie kucēniem vēl jātiek.
“Esmu ievērojusi, ka Vitnija ir ļoti skaļa meitene. Atrodoties treniņlaukumā, viņa rej skaļāk par visiem un īpaši kašķējas ar kucēm. Tas ir saprotami, jo dažādu suņu sabiedrībā katrs grib būt situācijas noteicējs, tāpēc cenšas uzkundzēties, kā vien var,” raksturo saimniece.
Neskopojas ar greizsirdību
Vitnija neskopojas ar greizsirdības izrādīšanu, īpaši, ja apgūlusies gultā blakus saimniecei. Tad Rintijs labāk lai netuvojas. Dāmas rūcošo toni suņu puika neņem ļaunā, uzskatot, ka vāļāšanās pa mīkstām gultām viņam nepiestāv. Arī kažoks – pārāk biezs.
Iveta pārliecinājusies, ka Vitnijai ļoti patīk ūdens, tāpēc, pastaigājoties pa parku, bez ievērības nepaliekot pat vismazākā peļķe. Arī mazgāšanās vannā neesot problēma. Pēc tam, lai izsusinātu zīdaino spalvu, netiekot smādēta neviena dīvāna un krēsla mala. Arī ēdiena izvēlē Vitnija nemēdzot būt izvēlīga.
“Man pat neērti atklāt, kas veido viņas ēdienkarti. Tie ir pārtikas pārpalikumi no kafejnīcas. Netiek nonicināta arī profesionālā suņu barība. Katru brīdi Vitnija ir gatava grauzt kaulus,” stāsta saimniece.
Iveta nenoliedz, ka Vitnijā mājo trauksmes sajūtas, īpaši sacensībās, atrodoties pie starta līnijas un gaidot komandu “starts”. Daudzi izteikuši apbrīnu, ka arī īru seteru iespējams tik labi izskolot.
“Galvenais apzināties, ja ir suns, tad ar viņu ir jāstrādā, nepietiek tikai dzīvnieku pabarot un sabužināt spalvu,” pārliecināta Iveta. Ka viņa to dara, apliecina arī kinoloģe A.Riekstiņa.
