Iestāšanās Eiropas Savienībā sākotnēji veicināja strauju Latvijas tautsaimniecības attīstību, ko galvenokārt ietekmēja ārējā tirdzniecība.
Iestāšanās Eiropas Savienībā sākotnēji veicināja strauju Latvijas tautsaimniecības attīstību, ko galvenokārt ietekmēja ārējā tirdzniecība.
Pirmajos divos gados tika eksportēts gandrīz par trešo daļu vairāk Latvijā tapušo preču nekā pirms tam. Turklāt preču eksports pieauga ātrāk nekā imports. Taču jau pagājušā gada beigās eksporta kāpums sāka palēnināties, un šāgada pirmajos trīs mēnešos eksports auga stipri lēnāk, bet ievesto preču apjoms turpināja strauji kāpt.
Lielās līnijās skatot, ārējo tirdzniecību ietekmējušas divējas tendences. Eiropā ekonomiskā aktivitāte ir mērena, arī iedzīvotāju pieprasījums bijis salīdzinoši zems, toties Latvijā augstā inflācija un pieaugošais naudas daudzums stimulējis iedzīvotājus iegādāties arvien vairāk jaunu preču.
Uzticamākie partneri – Lietuvā un Igaunijā
Uzņēmējdarbības attīstībai eksporta joma ir ļoti svarīga, tāpēc ielūkosimies vispirms tajā – kādas preces no Latvijas un kurp tiek vestas. Skaitļi rāda, ka lielākais mūsu preču noieta tirgus ir ES valstis, bet līdz ar eksporta kāpuma palēnināšanos tieši šo valstu grupa ir tā, uz kuru pieaugums bremzējās visvairāk. Toties tas ir nedaudz palielinājies uz NVS valstīm, galvenokārt uz Krieviju, kurp tiek eksportētas dažādas preces, kā arī pārējām valstīm, piemēram, Alžīriju, kurp vairāk izveda melnos metālus.
Kas attiecas uz Eiropas Savienību, kritums vairāk izjusts tirdzniecībā ar vecajām dalībvalstīm. Tā, piemēram, Lielbritānija no Latvijas pirkusi mazāk melnos metālus un zāģmateriālus, Zviedrija – apaļkokus, bet Vācija palielināja zāģmateriālu, Īrija – melno metālu iepirkumu. Savukārt tirdzniecībā ar jaunajām ES dalībvalstīm 1.ceturkšņa laikā krasi ir samazinājies eksports uz Poliju (minerālprodukti), kas pirmajos gados bija strauji audzis. Uzticami palikuši partneri Lietuvā un Igaunijā. Kopumā skatot, Latvijas preču nozīmīgākie pircēji ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Lielbritānija un Zviedrija.
Visvairāk preču pirmajos trīs šāgada mēnešos Latvija importēja no Vācijas, Lietuvas, Krievijas, Igaunijas, Polijas un Somijas. Palielinājās visu ievedamo preču klāsts, bet pastiprināti Latvijas iedzīvotājus ir interesējušas vieglās automašīnas, dažādi mehānismi un mehāniskās ierīces, elektroiekārtas, naftas produkti, lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī farmācijas produkti. Plusi, mīnusi un iespējas
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas ārējā tirdzniecībā vērojamas kā pozitīvas, tā arī negatīvas iezīmes. Kā ieguvumu uzņēmēji atzīst valūtas kursa stabilitāti, ka Latvijai ir pieejami jauni tirgi, ka ātrāka un vieglāka kļuvusi robežu šķērsošana – kā uzņēmējiem un precēm, tā arī ceļotājiem. Lielāka ir iespēja izmantot ES fondu līdzekļus un piesaistīt ārvalstu investīcijas.
Neiepriecina tas, ka sadārdzinās resursi, piemēram, gāze un nafta, ka pieaug dažādas izmaksas, piemēram, darba un vides aizsardzības jomā, pastiprinās darbaspēka aizplūšana, saasinās konkurence starp vietējiem ražotājiem – īpaši mazajiem uzņēmumiem – un lielajām ārvalstu firmām.
