Maijā Gulbenes pusē ciemojās norvēģu žurnālists un fotogrāfs Odd Helge Brugrand.
Maijā Gulbenes pusē ciemojās norvēģu žurnālists un fotogrāfs Odd Helge Brugrand. Viņš ir vienīgais Skandināvijas žurnālists, kas pastāvīgi darbojas visās trīs Baltijas valstīs.
O. H. Brugrand strādā individuāli un ik dienas sūta savus rakstus, reportāžas un fotogrāfijas Norvēģijas un Zviedrijas laikrakstiem. Tāpat viņš sadarbojas arī ar skandināvu televīzijas kanāliem, palīdzot sagādāt un apstrādāt informāciju par visdažādākajām tēmām, ieskaitot biznesu, kultūru, ikdienas dzīvi un daudz ko citu.
Lai gan Helge dzīvo Igaunijā, Tallinā, tomēr viņam patīk visas Baltijas valstis, arī Latvija un Gulbenes rajons, saistībā ar kuru viņam pašreiz top interesants projekts Norvēģijas laikrakstam.
“Es esmu 33 gadus vecs un nāku no maza Norvēģijas lauku ciema Lerdāles, kas atrodas valsts rietumu daļā. Tas ir ļoti skaists reģions, jo ir bagāts ar augstiem kalniem un fjordiem, par kuriem droši vien ir dzirdēts arī Latvijā,” stāsta Helge.
Viņam ir draudzene un divus mēnešus veca meitiņa, arī viņas dzīvo Tallinā. Baltijas valstīs pastāvīgi Helge strādā kopš 2004.gada septembra, bet jau pirms tam viņš daudz ceļojis, īpaši pa Igauniju. Tallinu par dzīvesvietu izvēlējies tāpēc, ka ļoti patīk Tallinas vecpilsēta, kā arī cenu līmenis toreiz licies zems, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm. Tāpat Tallinā Helgem bija draugi, tā arī atrodas tuvāk Norvēģijai, līdz ar to ir ērtāk aizbraukt mājās.
Vairākus gadus viņš strādājis lielākajos laikrakstos Norvēģijā, kur rakstījis par politiku, nedaudz arī par ekonomiku un sabiedriskajiem notikumiem. “Biju jau no tā visa noguris. Kad man palika 30 gadu, nolēmu, ka gribētu kādu laiku dzīvot un strādāt ārzemēs. 2003.gada vasarā ciemojos Igaunijā, kur apmeklēju Tallinu un Pērnavu, tāpat arī atbraucu uz Latviju un apskatīju galvaspilsētu. Tā kā toreiz Baltijas valstīs nebija neviena pastāvīgā žurnālista no Skandināvijas, tad nolēmu, ka pārcelšos uz šo pusi, jo man būs iespēja te arī strādāt un nopelnīt naudu,” atceras Helge.
Helge pārsvarā raksta par Latviju kā tūrisma zemi, piemēram, par Jūrmalu, Rīgas kultūras vēsturi, dažādām ceļošanas iespējām pa Latviju. “Tāpat esmu rakstījis arī sociālekonomiskus rakstus un veidojis reportāžas par Latvijas laukiem, kā arī ziņas par notikumiem, kuros iesaistīti norvēģi. Pārsvarā tās ir par uzņēmējdarbību, bet gadās arī kāds apraksts par noziedzību. Tagad veidoju fotoreportāžu par dzelzceļu Baltijā. Jūsu rajonā ir ļoti rets un vērtīgs kultūrvēsturisks objekts, kāda nekur citur nav. Tas ir Gulbenes – Alūksnes bānītis. Norvēģiem ceļojums ar to ir kaut kas pavisam neikdienišķs, citāds un pat romantisks brīvā laika pavadīšanas veids. Mana reportāža būs ceļvedis pa visām Baltijas valstīm, tā atspoguļos pieredzi, ceļojot ar vilcienu. Pašlaik šis ir vienīgais projekts, kurā iesaistīts Gulbenes rajons, bet domāju, ka ne pēdējais, jo esmu atradis vairākas interesantas vietas, par kurām būtu vērts uzrakstīt un pastāstīt to valstu iedzīvotājiem, kur vairs nekā tāda nav,” stāsta Helge. Viņš uzskata par ieguvumu to, ka Gulbene atrodas tālāk no lielākajām pilsētām. Daudzās Eiropas valstīs vairs nav to augu vai dzīvnieku, kas ir mums, tāpēc daudzi ārzemju tūristi būtu gatavi braukt uz baudīt neskarto dabu. Tāpat bānītis ir unikāls tūrisma produkts. Taču ir lietas, ko vajadzētu uzlabot. Viena no tām ir bezvadu interneta (wireless) pieejamības trūkums, kas atbraucējam liedz savā datorā sameklēt vajadzīgo informāciju, otra lieta ir saziņas barjera, jo pārsvarā cilvēki runā tikai latviešu valodā. Vēl viņš novēl, lai gulbenieši vairāk smaida.
