Tikai ar grūtībām iespējams atrast pagalmu, kur kādā puķu dobē krāšņi neziedētu vismaz viena balzamīne. Balzamīnes sakņojas puķu podā arī uz palodzes vai uz lodžijas.
Tikai ar grūtībām iespējams atrast pagalmu, kur kādā puķu dobē krāšņi neziedētu vismaz viena balzamīne. Balzamīnes sakņojas puķu podā arī uz palodzes vai uz lodžijas.
Balzamīnes cilvēkiem patīk, īpaši pēdējos gados, lieliski jūtoties kopā ar petūnijām, atraitnītēm, verbēnām, lobēlijām, begonijām un citām puķēm. Balzamīnes piesaista ne tikai ar ziedu krāsu daudzveidību, bet arī ar to izmēru un ziedu biezumu.
Balzamīnēm vienu lielo siltumnīcu atvēlējusi ziedu un stādu audzētāja gulbeniete Ārija Divre, kurai ir 12 krāsu balzamīnes, kas, līdzinoties trim baltsārti rozā upēm, izkārtojušās pāri siltumnīcai. Nav iespējams pateikt, kuras ir visskaistākās, izšķirošā var būt tikai ziedu krāsa.
“Esmu pamanījusi, ka balzamīnes cilvēki iegādājas arī tāpēc, lai veidotu kapu apmalītes, piemēram, baltas balzamīnes ārkārtīgi skaisti izskatās kopā ar melno granītu,” stāsta Ā.Divre. Viņa uzskata, ka ļaužu izvēli par labu balzamīnēm nosaka pieticība, jo tās vienlīdz labi aug gan saulainā, gan apēnotā vietā.
“Ja gadās, ka saulē balzamīne ir paģībusi no karstuma un tās saknes nedaudz iekaltušas, atliek nedaudz uzliet ūdeni, lai balzamīne atjaunotos, turpinātu augt un krāšņi ziedēt. Balzamīnes iesaku laistīt nevis pašā dienas vidū, bet no rīta vai pievakarē, jo citādi lapas var apdegt. Arī pats balzamīnes stāds veidojas kupls, īpaši, ja audzētājs nedaudz papūlas šā kupluma veidošanā. Iesaku atcerēties, ka balzamīnes ir veidojamas puķes. Var atļaut, lai tās aug tikai uz augšu, var novirzīt sānis, var panākt, ka tās aug kā klājiens, bet tad balzamīnes zemē jāstāda ļoti dziļi. Tiklīdz puķes zari atrodas tuvāk zemei, tie ātri vien apsakņojas. Viss atkarīgs no audzētāja gaumes,” stāsta Ārija.
Tiem, kas iegādājušies, piemēram, Jaungvinejas balzamīnes, kas salīdzinājumā ar parastajām ir krietni lielākas, dekoratīvākas, pildītiem ziediem, stādu audzētāja iesaka būt nedaudz pacietīgiem, jo šai balzamīnei pārstādīšana jaunā vietā rada šoku, tāpēc vajadzīga vismaz nedēļa, lai puķe atgūtos un ļautos ziedēšanai visā tās krāšņumā.
Jaungvinejas balzamīnes esot īpaši pieprasītas tāpat kā sīkziedu balzamīnes.
Balzamīnēm patīk trūdvielām bagāta augsne, kas papildināta ar kādu puķēm domātu minerālmēslojumu, vēl labāki ir vismaz pāris gadus nostāvējušies kūtsmēsli, jo tad balzamīnēm ir tumši zaļas lapas un tās bagātīgi zied. Vienīgā balzamīņu kaprīze ir tā, ka tām nepatīk augsne, kurā ir augsta sāļu koncentrācija, kā arī pārmērīgas lietusgāzes, lai gan, uzspīdot saulei, puķe liek atvērties atkal jauniem ziediem. Intensīvas ziedēšanas laikā Ārija neiesaka balzamīnes mēslot ar minerālmēsliem, kas satur daudz slāpekļa.
“Ir cilvēki, kuri saka, balzamīnes esot netīras puķes tādā nozīmē, ka tās pārziedot, vecās ziedlapas izskatoties nepievilcīgas un tamlīdzīgi, bet tas viss ir nieks, vecos ziedus var novākt pats vai arī talkā nāk vējš,” saka puķkope. Līdz šim viņai nav nācies novērot, ka balzamīnes ar kaut ko slimotu vai tām uzbruktu kaitēkļi. Izņēmums ir tad, ja tās aug puķu podā, kas novietots istabā uz loga. Ja parādās laputis, no tām atbrīvoties palīdzēs “Decis”, atšķaidīts ar ūdeni.
Balzamīnes, kas izstādītas dobēs, zied no maija līdz pat rudens salnām, kas šogad, pēc laika novērotāju teiktā, būšot septembrī, jo tās ir jutīgas pret gaisa temperatūras pazemināšanos.
“Ja rudenī balzamīnes ienes telpā, tās turpinās ziedēt līdz pat novembrim. Ja balzamīņu nav daudz, pēc noziedēšanas tās nevajag izmest, jo priecēs to lapas. Jau martā augu var sākt intensīvi mēslot, un balzamīne atkal uzziedēs,” stāsta Ārija.
Puķkope iesaka, lai cilvēki nebaidās stādīt balzamīnes, lai dobēs tām vietu atvēl vairāk nekā līdz šim.
