Arī Gulbenes rajona lauksaimnieki, kam šajā pavasarī nācās ievērojamās platībās pārsēt ziemājus vai citas kultūras, cerēto kompensāciju par salā cietušajām platībām nesaņems.
Arī Gulbenes rajona lauksaimnieki, kam šajā pavasarī nācās ievērojamās platībās pārsēt ziemājus vai citas kultūras, cerēto kompensāciju par salā cietušajām platībām nesaņems.
Rajonā kopumā ziemas salā cietuši 15 procenti no visiem ziemāju sējumiem, piemēram, Litenes pagasta zemnieku saimniecībā “Sopuļi” vien šopavasar vajadzējis pārsēt 75 hektārus ziemas rapša.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze skaidro, ka šādas kompensācijas piešķiršanu neesot iespējams saskaņot ar Eiropas Komisiju, kas to atbalsta tikai tad, ja salā cietuši vismaz 20 līdz 30 procenti saimniecību. Arī finansiālo līdzekļu nepieciešamība un pieejamība esot citādāka nekā iepriekšējos gados, kad lauksaimniekiem kompensēti dažādi dabas likstu radīti zaudējumi.
Viņš uzskata, ka lielāka uzmanība turpmāk pievēršama lauksaimniecības risku apdrošināšanas sistēmas izveidei, kuras projektu valdībā izskatīšanai plānots iesniegt līdz 1.septembrim.
Rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne arī atzīst, ka kompensācijas nepiešķiršana, protams, vērtējama negatīvi, bet uz šādu lēmumu mudinājusi pašu lauksaimnieku iesniegto ziņu nenoteiktība un neprecizitāte. “Nauda vienmēr ir saistīta ar lielu birokrātiju. Vispirms ir jābūt konkrētam faktam par to, ka ir zaudējumi. Tālāk šo informāciju sūtām uz Rīgu, kur to izskata un vēlreiz pārbauda. Nepietiek kaut kam, kaut kad tikai pateikt, ka ziemā ir izsalušas ziemāju platības. Uz runu pamata nekas nenotiek,” saka V.Gargurne.
