No agriem rītiem līdz vēliem vakariem no melodijām dziļi smeldzīgām es esmu ņemts un kādā mazā priekā tāpat par velti atkal ieskaņots un tāpat vien es atkal apmaldīšos ne tas par daudz ne arī pārāk maz.
No agriem rītiem līdz vēliem
vakariem
no melodijām dziļi smeldzīgām es
esmu ņemts un kādā mazā priekā
tāpat par velti atkal ieskaņots
un tāpat vien es atkal apmaldīšos
ne tas par daudz ne arī pārāk maz
bet tikai tevi tikai tevi vienu
uz ievu ziediem gribu paņemt līdz
uz ievu ziediem tad kad lāsos rasa
ar glāstiem vien būs atkal uzrakstīts
ka es kaut apmaldījies tomēr zinu
ka tuvums tavs nav tikai tāpat vien
***
Avots
Liepavotā lūkojos.
Gabaliņš debesu zilgmes
man pretī māj.
Mēnestiņš sudraba
putekļiem apbiris –
tā tava sirds padebešiem pieausta, man šķiet.
Mēness kā spunde.
Zeme kā alus muca griežas
un griežas, ripo un ripo.
Kad vienreiz apstāsies, slāpušiem
alu par velti padzerties dos.
