“Dzirksteles” redakcija ir saņēmusi vēstuli no gulbenietes Olgas Novikas, kas pauž neizpratni par to, vai pilsētas Spārītes parks ir paredzēts suņiem vai cilvēkiem.
“Dzirksteles” redakcija ir saņēmusi vēstuli no gulbenietes Olgas Novikas, kas pauž neizpratni par to, vai pilsētas Spārītes parks ir paredzēts suņiem vai cilvēkiem. Viņa izklāsta savu viedokli par sastapšanos ar suņiem šajā parkā 18.jūnijā pulksten 21.30. Situācija neesot bijusi no patīkamajām. Taču nekas ļauns ar sievieti nav noticis. Ir bijis tikai izbīlis.
“Ejot no dārza cauri parkam pa skaisti sakoptajām takām, satikos ar suņu baru,” vēstī sieviete. Viņai licies, ka suņi uzbrūk un saimnieces komandai likt mierā pretimnācēju dzīvnieki neesot pakļāvušies. Viens no suņiem pacēlies pakaļkājās un apošņājis svešinieci. Pavisam nelaimīgā sieviete saskaitījusi savā tuvumā piecus suņus. Bijušas arī rejas. “Es nepakustējos, biju šoka stāvoklī,” atzīstas O.Novika. Sieviete, kā raksta pati, ir otrās grupas invalīde. Pēc satikšanās ar suņiem jutusies slikti, vajadzējis lietot dubultīgu zāļu devu. O.Novika iesaka arī citiem gulbeniešiem ņemt vērā, ka Spārītes parkā var sastapties ar savā vaļā skrejošiem suņiem. Viņa arī atpazinusi vienu no suņu īpašniecēm – gulbenieti Agru Riekstiņu.
A.Riekstiņa laikrakstam nenoliedz, ka šāds starpgadījums Spārītes parkā ir bijis, taču viņa to redz citādi. Viņai piederot trīs suņi, kuri nav agresīvi un nevienam cilvēkam pāri nodarīt nevarot. Divi citi suņi, kas todien pastaigājušies parkā, pieder citam saimniekam, kas arī tobrīd atradās turpat. A.Riekstiņa saka, ka O.Novika ir rīkojusies ļoti pareizi, apstādamās un mierīgi stāvēdama brīdī, kad parkā sastapās ar svešiem suņiem. Ja cilvēks šādi rīkojas, tā ir vispareizākā taktika. Katram ir jāzina, kā pareizi uzvesties, sastopoties ar svešu suni.
“Man suņi ir jau 20 gadus. Visu šo laiku ar suņiem eju pastaigāties parkā. Tīšām izvēlos uz parku doties pēc iespējas vēlāk, lai netraucētu cilvēkiem. Citur nav, kur iet. Kaut kur taču sunim ir jāskrien! Nevar visu laiku pastaigā iet pavadā. Šobrīd man ir divi vēja suņi. Ļauni pret cilvēku viņi nav. Ja šīs šķirnes suņi atrodas lielākā attālumā no saimnieka, viņus saukt nav nozīmes. Viņi tad komandām neklausa. Tāda ir šīs šķirnes īpatnība. Vēja suņi uz cilvēkiem nerej. Brūss ceļas pakaļkājās. Bet viņš neduras cilvēkam klāt. Mans setera šķirnes suns Greisa savukārt klausa uz vārda,” stāsta A.Riekstiņa.
Viņa saka, ka ir daudz cietusi cilvēku neiecietības dēļ, kaut gan suņi nav nikni. “Konflikti ir visu laiku. Kāpēc? Gulbenē tā arī nav iekārtots pieņemams suņu pastaigu laukums. Mēs, suņu īpašnieki, būtu gatavi uzņemties atbildību par šo vietu, regulāri tur pļaut zāli, bet kādu laukumu izveidoja?! Celmi, rakumi… Pat zemi tur nav uzbēruši. Es būtu laimīga, ja ar suņiem uz to laukumu varētu iet pastaigāties. Bet tā ir parodija, nevis suņu pastaigu laukums,” saka A.Riekstiņa. Pašvaldība paredz administratīvo sodu saimniekiem, kas pārkāpj suņu turēšanas noteikumus. Taču A.Riekstiņa uzskata, ka arī pilsētas dome nav nodrošinājusi apstākļus, lai šādu pārkāpumu nebūtu. Nav arī izslēgtas situācijas, kad suņi izbēg, aizmūk no savas privātās teritorijas vai saimnieka.
Viņa retoriski jautā – kur lai Gulbenē ved pastaigā suņus? Uz bijušo aerodromu? Arī tur pastaigājas cilvēki. Suņi skrien viņiem klāt. Saimniekiem jātaisnojas, jāatvainojas, ka suņi nevienu neaiztiks. Gadoties bieži vien dzirdēt, ka cilvēki suņu saimniekus nolamā.
“Es saprotu cilvēkus. Bet kāpēc viņi suņu saimniekus uzskata par briesmoņiem?” sarūgtinājumu izsaka A.Riekstiņa. Viņa uzskata, ka Gulbene nav draudzīga suņiem un to saimniekiem.
