Klusums gan apkārtnē, gan telpās šobrīd valda Jaungulbenes un Kalnienas muižā, kamēr citviet, piemēram, Augulienā, Rankā, Gulbenē un Stāmerienā kaut pamazām, tomēr darbi rit uz priekšu.
Klusums gan apkārtnē, gan telpās šobrīd valda Jaungulbenes un Kalnienas muižā, kamēr citviet, piemēram, Augulienā, Rankā, Gulbenē un Stāmerienā kaut pamazām, tomēr darbi rit uz priekšu.
“Tik vien izdaru, kā apkārt pilij nopļauju zāli, salasu izmētātās pudeles un iestikloju izsistos logus, cik iespējams. Ja agrāk pilī strādāja pieci strādnieki, kas iesaistījās telpu atbrīvošanā no padomju laika “kultūrslāņa”, tad šobrīd esmu palicis viens,” situāciju raksturo Jaungulbenes muižas pārvaldnieks Jēkabs Indričevs. Viņš piebilst, ka īpašnieks Jaungulbenē ierodoties reizi divos mēnešos.
Pirms trīs gadiem Jaungulbenes pagasta deputāti, cerot, ka pilī vēl vērienīgāk nekā pirms tam turpināsies tās atjaunošanas darbi, balsoja par ēkas pārdošanu Rīgas firmai SIA “Anifs”. Arī pils jaunais saimnieks Māris Dreijers solīja, ka sakārtos un atjaunos pils centrālos vārtus parkā, nomainīs jumta segumu, izstrādās ēkas iekšējo telpu plānojuma projektu, kā arī strādās pie pils reklāmas, lai maksimāli vairāk piesaistītu tūristus. Cik no solītā padarīts, cik palicis solījumu līmenī, tas ir paša īpašnieka ziņā. Sazinoties telefoniski, M.Dreijers bilda, ka ir aizņemts, bet sarunai par ēkas nākotni esot vajadzīgs ilgs laiks.
Pagasta iedzīvotāji gan šobrīd uzskata, ka pils atjaunošanā vairāk paveikuši iepriekšējie tās saimnieki – firma SIA “Baltijas Petrolium Serviss”, kad demontētas padomju laikā iebūvētās starpsienas, atjaunota daļa no telpu dekoratīvajām koka daļām un sākotnējais griestu veidojums, iztīrīti plašie pils pagrabi.
Šobrīd nekas neliecina arī par to, ka kādreiz ēkas pirmā stāva telpas pēc senām fotogrāfijām varētu atgūt to sākotnējo izskatu.
Stāmerienas pagasta padomē “Dzirkstele” noskaidroja, ka arī Kalnienas muižas ēku izsolē iegādājies jau minētais Māris Dreijers, bet arī te nekādi darbi nav sākti.
Cilvēki izsaka minējumus, ka, iespējams, muižas ēkas iegādātas ar gudru ziņu, lai ar laiku tās pārdotu tālāk, jo šobrīd piļu un muižu darījumu tirgus ir aktivizējies.
Jaungulbenē un Kalnienā ļaudis cer, ka reiz tomēr arī šīs ēkas piedzīvos atdzimšanu, ka tajās būs iespējams rast jaunas darbavietas, ka apzīmējums “īpašnieks” neliecinās tikai par cilvēku, kam kaut kas pieder, bet par saimnieciskumu.
***
Fakti
Latvijā ir vairāk nekā 1200 piļu, pilsdrupu, pilsmuižu, pilskalnu un pusmuižu.
Ar savu pili vai muižu lepojas apmēram 150 Latvijas pašvaldības.
Valsts īpašumā ir 25, privātīpašumā – 28, iznomātas – 12 pilis un muižas. 11 muižas uzskata par bezsaimnieka mantu.
