Piekūns ir 2006.gada putns. No 1.aprīļa Latvijā norit šā putna novērošana. Gulbenes rajonā pie Sudala ezera šopavasar vienu piekūnu pamanījis ornitologs Aldis Freibergs.
Piekūns ir 2006.gada putns. No 1.aprīļa Latvijā norit šā putna novērošana. Gulbenes rajonā pie Sudala ezera šopavasar vienu piekūnu pamanījis ornitologs Aldis Freibergs.
“Iespējams, ka piekūnu šajā vietā man izdevies pamanīt viņa ceļojuma laikā. Pastāvīgi varbūt šis putns te nemaz nemitinās,” saka viņš. Ornitologs saka, ka piekūns Latvijā kļuvis par reti sastopamu putnu. Un tas tāpēc, ka šim putnam nav, kur ligzdot. Viņš mēdz apmesties pelēkās vārnas vecajās mājvietās, nesmādējot arī putnu būrus. A.Freibergs gādājis par triju būru izlikšanu piekūniem Lejasciema apkārtnē.
Piekūns esot kopš seniem laikiem Latvijā mīlēts, cienīts un godāts putns. Tautā tas iesaukts par peļu vanadziņu, pats būdams krietni mazāks par vistu un pat slaidāks par mājas balodi. Piekūns pārtiek no lauku pelēm, sienāžiem, spārēm. Iespējams, piekūnu var izdoties biežāk novērot vietās, kur kopš seniem laikiem saglabājušās fermas, kur ir pastāvīgas ganību vietas ar īsu, noganītu zāli, kas jau kļuvusi par mauriņu.
Pie piekūnveidīgajiem pieder gan nelieli, gan ļoti lieli plēsīgi putni. Tiem ir asi, spēcīgi nagi un līks, ass knābis. Šiem putniem ir apbrīnojami laba redze. Tie ir labi lidotāji, spēj attīstīt neticamu ātrumu – līdz 150 kilometriem stundā. No pasaules 270 piekūnveidīgo sugām Latvijā sastopamas 24 sugas. No tām Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautas 13 sugas. Domājams, ka šis putns Latvijā vairs neligzdo.
