Divas draudzenes, divas bijušās Gulbenes ģimnāzijas audzēknes. Viena pēc studijām augstskolā atradusi darbu Rīgā. Pagaidām viņai ir interesanti un viņa neko neplāno savā dzīvē mainīt.
Divas draudzenes, divas bijušās Gulbenes ģimnāzijas audzēknes. Viena pēc studijām augstskolā atradusi darbu Rīgā. Pagaidām viņai ir interesanti un viņa neko neplāno savā dzīvē mainīt. Otra draudzene vēlas turpināt studēt, iespējams, ārzemēs. Viņa jau ir ceļā uz to, jo pašlaik nododas zinātniskajam darbam Vācijā.
Abas draudzenes – Gita Podziņa un Sanita Jurkāne – stāsta par savu pieredzi. Abas atzīst, ka pieļauj atgriešanās iespēju dzimtajā Gulbenes rajonā, lai šeit paliktu pavisam. “Tad jau redzēs, uz kuru pusi sirds aizvilks,” saka Gita. Sanita domā tāpat. Neviena pagaidām nav vēl izveidojusi savu ģimeni.
Interese par mācīšanos ārzemēs sākās 2002.gadā ar braucienu uz Franciju. Jauniešu nometnē abas nodzīvojušas mēnesi. Gita tik ļoti aizrāvās ar franču valodu, kuru jau bija mācījusies Rīgā, ar ideju par studijām ārzemēs, ka mērķtiecīgi īstenoja šo sapni. Arī Sanitai bija šāda interese.
Sanita, studējot Latvijas Universitātē, mēnesi mācījās Dānijā. Toreiz viņa sapratusi, ka labprāt mācītos kaut ko radošu tautskolā kādā Skandināvijas valstī. Viņa uzskata, ka Latvijas Universitātē gūtā izglītība specialitātē ir pietiekami laba un nav jāuzlabo.
Savukārt Gita labprāt būtu devusies studēt uz Franciju. Taču viņai nebija izvēles iespēju. Stipendiju studijām Francijā tolaik vēl nepiedāvāja. Bija tikai viena vienīga iespēja – Vācija, jurisprudences studijas apmaiņas programmā. Gita atzīst, ka sākumā viņai kā Latvijas Universitātes ceturtā kursa studentei studijas apmaiņas programmā Vācijā par “Socrate/Erasmus” programmas stipendiju ir sagādājušas grūtības valodas barjeras dēļ. Vācu valodu viņa bija mācījusies skolā, taču augstskolā ne. “Vācu valoda man bija aizmirsusies, jo es to nebiju lietojusi gadu vai pat divus. Tāpēc sākumā kā studente, apmeklējot lekcijas Vācijā, slēpu savus pierakstus no blakus sēdošajiem vāciešiem, lai viņi neredzētu, kādas muļķības es rakstu. Mājās aizejot, meklēju grāmatas un savos pierakstos kopsakaru ar literatūrā izlasāmo. Tāds bija mans pirmais studiju semestris Vācijā. Otrajā semestrī jau bija daudz vieglāk,” atceras un stāsta Gita.
“Socrate/Erasmus” programmas stipendija bijusi nepilni 500 eiro mēnesī. Šīs naudas pieticis tikai vienam semestrim. Otrajam semestrim Gita naudu sarūpējusi pati, strādājot Vācijā vasarā alus dārzā klientu apkalpošanā. Finansiāli meiteni atbalstīja arī vecāki.
Gadu pavadot Vācijā, Gita apguvusi daudzus mācību priekšmetus, kas jāstudē maģistrantūrā. Tāp ēc Gitai, turpinot izglītoties Vācijā, nebūtu vairs jāapgūst pilna programma maģistra grāda ieguvei. Tomēr naudas vairāk nebija, un viņa atgriezās Latvijā.
Sanitas stāsts.
Sanita lepojas ar to, ka pēc studiju pabeigšanas Latvijas Universitātē ir palikusi uzticīga Latvijai, Rīgai. Te viņa dzīvo un strādā. Viņa to saka bez patosa.
Vislielākais prieks par līdzdalību projektā “Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma”, ko tautā sauc par gaismas tīklu. Viņa atzīst, ka Gulbenes bibliotēka ir starp labākajām Latvijā. Tāpēc vilinoša arī būtu iespēja strādāt šeit.
Vienlaikus Sanita neslēpj – satiekot draudzeni Gitu, kas mācās ārzemēs, arī viņai sirds krūtīs salecas un pārņem vēlēšanās turpināt mācīties, būt citā vidē, iepazīt studentus no dažādām pasaules malām. Tomēr pagaidām viņa šim kārdinājumam vēl nepadodas. “Tad ir jānotiek kaut kam ārkārtējam. Vai ir apnicis darbs vai specialitāte, kas apgūta līdz šim. Ja vēlies kaut ko jaunu. Un jābūt mērķim un apziņai, ka tajā citā vietā, kur pārcelšos dzīvot un mācīties, ir droša vide un eksistence,” saka Sanita.
Gitas stāsts
Pēc Latvijas Universitātes pabeigšanas Gita astoņus mēnešus Rīgā strādājusi rajona administratīvajā tiesā. Tad uzzināja, ka ir saņēmusi Vācijas Vides fonda stipendiju zinātniskā darba veikšanai šajā valstī.
Stipendijas saņemšanas nosacījums ir tāds, ka, saņemot to, nedrīkst ne strādāt, ne studēt. Stipendijas ir domāta tam, lai cilvēks var veikt zinātnisko izpēti un iztikt tikai no stipendijas. Tā esot pietiekami liela. Gita saņem aptuveni 970 eiro mēnesī. Stipendijas piešķīrējfonds arī rīko vēl dažādus seminārus, kuru apmeklēšanas izdevumus (ceļanaudu, dzīvošanu, ēšanu) saviem stipendiātiem pilnībā apmaksā. Tā nu Gita kopš februāra dzīvo Vācijā, salīdzinoši nelielā pilsētā Gīsenē (tajā ir 70 000 iedzīvotāju un vēl nepilni 30 000 studentu) Frankfurtes tuvumā un tur nododas zinātniskajam darbam. Pēta turienes civiltiesisko atbildību par vides kaitējumu. Meitenes ikdiena paiet pētot, lasot un rakstot. Šī darbošanās notiek kādas augstskolas administratīvo tiesību katedrā profesora pārraudzībā. Viņas ikdienas un zinātniskā darba vidē tiek izmantota tikai un vienīgi vācu valoda. Vācijā veiktā izpēte varētu kļūt par pamatu maģistra darbam. Gita domā, ka maģistra grādu varētu iegūt Vācijā.
Pati jauniete uzskata, ka tas, ko viņa pašlaik dara, kur atrodas, nav nekas sevišķs. Uz Vācijas Vides fonda stipendiju var pretendēt jebkurš augstskolu pabeidzis un pirmā līmeņa augstāko izglītību ieguvis cilvēks, ja vien diplomdarba tēma ir bijusi saistīta ar vides aizsardzību. “Ja diplomdarba vadītājs uzraksta motivācijas vēstuli un ja studenta atzīmes ir labākas par vidējo vērtējumu, tad viss ir kārtībā,” saka viņa.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Sanita Jurkāne.
Vecums, horoskopa zīme: 25 gadi, Lauva.
Dzimšanas vieta: Gulbene.
Izglītība: bakalaura grāds bibliotēku un informācijas zinātnē un maģistra grāds sabiedrības vadībā.
Svešvalodu prasme: krievu un angļu valoda.
Nodarbošanās un dzīvesvieta: speciāliste valsts aģentūrā “Kultūras un informācijas sistēma”, Rīga.
Sapnis: gūt lielāku praktisko pieredzi apgūtajā specialitātē.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Gita Podziņa.
Vecums, horoskopa zīme: 24 gadi, Svari.
Dzimšanas vieta: Stāmeriena.
Izglītība: bakalaura grāds jurisprudencē.
Svešvalodu prasme: krievu, angļu, franču un vācu valoda; ir arī pirmās iemaņas portugāļu valodā.
Nodarbošanās un dzīvesvieta: zinātniskais darbs Vācijā, izmantojot Vācijas Vides fonda piešķirto stipendiju.
Sapnis: pēc iespējas labāk apgūt svešvalodas un, iespējams, strādāt diplomātiskajā un konsulārajā dienestā.
