Aptaujas dati liecina, ka 87 procenti Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi un ir apmierināti ar savu dzīvi. Ko atbildētu es?
Aptaujas dati liecina, ka 87 procenti Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi un ir apmierināti ar savu dzīvi. Ko atbildētu es? No divām iespējām – jā vai nē – noteikti izvēlētos pirmo. Nav taču nekāda īpaša iemesla, lai apgalvotu pretējo. Paēdusi un apģērbusies esmu tāpat kā vairums, ir arī dzīvesvieta un darbs, ar dzīvesdraugu un bērniem satieku labi, tātad nav iemesla žēloties. Tomēr sīkas šaubas urda kā uzmācīgs ods, vai patiesi tā ir laime. Laikam taču pelēko ikdienu ar tās sīkajiem priekiem un rūpēm reti dēvē tik skaļā vārdā. Laime nevar būt ikdienišķa, tā ir kaut kas vairāk. Rūdolfs Blaumanis atzinis: “Kas var pateikt, ko par laimi sauc, tam viņa vēl nav dzimusi.” Reizi dzīvē tā klaudzinot pie katra cilvēka durvīm, taču bieži vien tad, kad viņa nav mājās, tāpēc klauvējiens paliek nesadzirdēts.
Liekas, ka aptaujātāji uzdevuši jautājumu, nezinot, kas ir laime. Savukārt atbildētāji domājuši vien materiālās labklājības un iespēju palielināšanos. Protams, visu ieceru īstenošanai ir vajadzīga nauda. Ne velti temps, kādā Latvijas iedzīvotāji aizņemas naudu, pērn bijis visstraujākais Eiropas Savienībā – hipotekārās kreditēšanas izsniegto aizdevumu apjoms ir dubultojies. Visvairāk aizņemas mājokļu iegādei – šādam mērķim izsniegtie aizdevumi veido vairāk nekā divus miljardus latu jeb 73 procentus mājsaimniecībām izsniegto kredītu. Cilvēkos jūtams optimisms, padarot sevi par parādniekiem uz desmit vai divdesmit gadiem.
Prognozē, ka Latvija nedaudzu gadu laikā sasniegs kreditēšanas apjomus, kādi ir Ziemeļvalstīs, aizmirstot, ka tās šādu līmeni sasniegušas gadu desmitos. Latvijā pašlaik kredītu procentu likmes ir rekordzemas, bet tās tāpat kā valsts ekonomika var piedzīvot kāpumus un kritumus. Samērā reāls ir scenārijs, ka tuvāko gadu laikā tās varētu palielināties pat par 2,5 procentiem. Tādā gadījumā kopējo procentu maksājumu pieaugums var sasniegt 50 līdz 70 procentus. Tas nozīmē, ka 20 000 eiro kredīta ar atmaksas termiņu 20 gados kopējie procentu maksājumi sasniegs gandrīz 10 000 eiro. Skaidrs, ka tas ir izdevīgi bankām. Ja kāds nespēs atmaksāt kredītu, tad zaudēs ieķīlāto māju, mežu vai dzīvokli. Laime, kas it kā neko nemaksā, kļūst rūgta, domājot par norēķina brīdi.
Negribēju būt tā, kura medus podā ielej darvas karoti. Kā katrs normāls cilvēks es visu mūžu “ceļu” māju, lai būtu vieta, kur pārnākt un sagaidīt draugus. Diemžēl tā nav un droši vien tik drīz nebūs gatava, jo kredīta svaru kausos pārāk liels ir skepses atsvars. Man patīk, ja varu paļauties uz kādu, kurš ir gudrāks, stiprāks un drošāks. Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tādu cilvēku atrast ir daudz svarīgāk nekā nopirkt mašīnu vai kinozāli. Ar katru gadu vairāk izjūtu dabas veldzējošo un dziedinošo spēku, tomēr ar to vien dzīvot nevar. Kāpēc arvien pietrūkst tā, kas ir visvairāk vajadzīgs? Varbūt laime ir to saprast un atrast.
