Sestdien visās vasaras krāsās un paaudzēs intīmi un latviski Druvienā svinēja vecās skolas – muzeja 40 gadu un folkloras kopas “Pērlis” 10 gadu jubleju.
Sestdien visās vasaras krāsās un paaudzēs intīmi un latviski Druvienā svinēja vecās skolas – muzeja
40 gadu un folkloras kopas “Pērlis” 10 gadu jubleju. Bez steigas, bez skaļuma, rāmi un klusi muzeja pagalmā, tuvējā birztaliņā saradās ļaudis. Latviešu tautas tērps, folklora, tradīcijas, pasaules uztvere – tas viss bija šajā svētbrīdī.
Latviešu dieviņa – visa radītāja, ļaudīm gudra padoma devēja – klātbūtne bija jaušama visu laiku, kamēr skanēja dziesmas un labi vārdi birztalā pēcpusdienas saulītē. Un arī kad bija tikai klusums, šī vieta un cilvēki – bez vārdiem bija pateikts viss. Ja nu kāds tobrīd jutās apjucis sevis paša un dzīves jēgas meklējumos, tad šeit varēja atspirgt. Latviešu tautas dziesmās ir šodienīga atskārsme par Dieva pasauli, par cilvēku, par mūža dzīvošanu, par tikumu, visumu, tautiskumu un godu.
Iezaigojās baltas pujenes muzeja vadītājas Ligitas Zvaigznekalnes rokās. Turpat jau manīja arī citu muzeja Ligitu, kas savulaik te bijusi vadītāja – Ligitu Trekši, kas bija ieradusies “Pērli” sveikt kā Tirzas attīstības biedrības pārstāve kopā ar Mairu Ivanovu. Vēl viena bijusī muzeja vadītāja – Anita Graumane – spožā aubītē iederējās starp “Pērļa” sievām.
Kā lai nepiemin vēl vienu Ligitu, kas kādreiz vadījusi šo muzeju – Ligitu Benīti. Un bijušo muzeja vadītāju Mētru Kalniņu. Viņu gan šoreiz nebija starp pasākuma dalībniekiem. Kādreiz muzejs tapis bijušās ciema padomes priekšsēdētājas Aijas Mekšas vadībā un – roku rokā ar slavenā Druvienas dzejnieka Jāņa Poruka dzimtas pārstāvjiem. Arī šoreiz dzimtas pārstāvji bija kopā ar citiem pagasta ļaudīm. Tur slavenās maizes cepējas Ausmas Porukas meita Anda ar bērniem, arī mūziķis Arnis Poruks.
Apstaigājot muzeja apkārtni, varēja manīt sarodamies tik daudz iedzimto druvēniešu. Maija Patmalniece, kas ir muzeja draugu biedrības dalībniece, pagasta priekšnieks Juris Graumanis, tagadējā rīdziniece Paija Gulbe, kas palīdzējusi muzejam papildināt krājumus ar daudziem vērtīgiem ieguvumiem.
Savējo lokā iemirdzējās skolotājas Dzidras Pliķēnas gaišais smaids. Druvienā tā smaidīt prot tikai viņa.
Druvienas kultūras nama vadītājai Jolantai Zirnei rokās bija lilijas sulīgās vasaras krāsās. Puķu bija daudz. Gluži kā izlaidumā vai kāzās. Lita Zalpētere un Antonija Skrebele klāja saimes galdu un rūpējās par Buņģa zupu visiem klātesošajiem launagā. Tirzmaliete Alda Alberte, kas bija tik stalta latviešu tautas tērpā, mīļi sasveicinājās ar draugiem, paziņām. Kāds aplūkoja, apbrīnoja, arī pirka vietējā amatnieka Viestura Kļaviņa grebtās koka karotes un savdabīgus grabuļus, kas veidoti no kaltēta latvāņa (beidzot tam ir lietderīgs pielietojums!) stiebra, kura tukšajā dobumā iesprostoti rīsi un salmi. Kustinot grabuli, ir dzirdama tik dīvaina skaņa, it kā sikspārnis pagrabā spārnus švīkstinātu. Vēl kāds izmēģināja iespēju vizināties droškā – zirga pajūgā. Par to bija parūpējies vietējais saimnieks Laimonis Ozols.
Kā sendienās. Tāds bija “Pērļa” dziedājums birztaliņā. Folkloras kopas vadītājas Dace Vītola un Līga Kļaviņa bija pieticīgas, atzīstot, ka dziedāšana paredzēta jau tikai muzeja 40 gadiem par godu. Ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu ir izdots disks “Druvienas tautasdziesmas”, kurā “Pērļa” izpildījumā ieskaņotas 20 tautasdziesmas, kas pierakstītas Druvienā. Kopā ar disku izdota grāmatiņa ar šo tautasdziesmu vārdiem un melodijām. Šo disku un grāmatiņu prezentēja pasākumā. Tajā bija iespēja arī vērot dzejas kompozīcijas “Es – dainu apzīmogots latvietis” iestudējumu Druvienas jauniešu dramatiskā kolektīva sniegumā. Kopā ar bērniem dziedāja Druvienas pamatskolas mācību pārzine Velga Černoglazova. Kā vienmēr šādās reizēs, arī svētkos bija atvērtas vecās skolas – muzeja durvis. Bez izstādēm, kas te skatāmas vienmēr, bija arī skatāmi Mālpils kultūras nama lietišķās mākslas studijas darbi muzeja pagalmā.
Sveica muzeju un “Pērli” blakus esošā “Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre, kā arī draugi un folkloras kopu dalībnieki no Daukstēm, Tirzas, Lizuma, Jēkabpils un citurienes.
