Vidzemē Silvijai Pumpurei ir jau izveidojies savs klientu loks. Tie ir cilvēki, kas uzticas viņai, kas palaikam meklē viņas palīdzību.
Vidzemē Silvijai Pumpurei ir jau izveidojies savs klientu loks. Tie ir cilvēki, kas uzticas viņai, kas palaikam meklē viņas palīdzību.
“Enerģija, ko pacients saņem pie manis seansa laikā, ir ļoti spēcīga, ilgāk par desmit minūtēm – un jau kļūst smagi. Programmas tiek iestrādātas zibenīgi. Tur ir enerģijas, tur ir stari. Tur ir gaisma. Ir bijis tā, ka cilvēks atnāk un prasa: “Man šodien sāp kāja. Palīdziet, lai nesāp!” Es saku: “Atvainojiet! Es nevaru tikai kāju vien dziedināt. Vajag visu – no līdz!” Tas ir pilns komplekss visai veselībai. Neatkarīgi no tā, ka cilvēks vēlas tikai nesāpošu kāju, roku vai ausi,” saka Silvija.
Par savām spējām dziedniece saka tā: “Es domāju, ka tās ir Dieva dotas spējas par kaut ko. Vai nu par kādām ciešanām, vai par to, ka esmu izpirkusi kaut kādu savas iepriekšējās dzīves daļu. Kaut kādu karmisku parādu. Par to es citiem spēju palīdzēt. Protams, līdzi tiek doti arī pārbaudījumi. Vesela kaudze pārbaudījumu. Nav tā, ka tikai iedod tev: “Še tev spēja un – uz priekšu!” Nekā nebūs! Ik pēc laika tev nāk vesela jūra pārbaudījumu. Un tev ir jātiek cauri. Tikai caur to tu mācies. Tikai tā!”
Jau bērnībā pārsteidza ar gaišredzību
Silvija jau mazotnē apjautusi, ka ir tāda pati kā viņas vecmāmiņa. “Mana vecā mamma man pa kluso stāstīja. Taču tā informācija, ko saņēmu, uz laiku it kā pazuda manī. Tā uzplēnēja tikai tad, kad kļuva vajadzīga. Gaišredzības spējas… ui! Tās man atklājās, kad biju pavisam maza,” sstāsta Silvija.
Viņai ir savs skatījums par gaišredzību. Tā īsti negriboties sevi šajā vārdā saukt. “Uzskatu – gaišreģis ir ļoti specifisks cilvēks. Tam ir jāredz viss, visur… Tā ir īpaša spēja. Kādreiz man bija ļoti bail, kad es visu to apjautu… Lasīju grāmatās, ka kāds spēj vārdot, cits – kaulus ārstēt, cits – redzēt un pateikt. Es sapratu, ka man ir… es varu i to, i to, i to. Prātoju – vai esmu nenormāla? Meklēju, kamēr atradu ārzemju literatūrā atbildi. Kāds dziednieks bija aprakstījis, ka viņam ir vienlīdz stipras spējas dažādās jomās. Tāpēc tās var sakopot un izmantot,” stāsta Silvija.
Viņa var palīdzēt gan bērniem, gan jauniešiem, gan ļaudīm spēka gados, gan sirmgalvjiem. Nav vecuma ierobežojumu. Esot bijis jāglābj zīdainīši un ir bijis jāpalīdz vecajiem cilvēkiem sagatavoties aiziešanai no šīs pasaules. “Ir nācies palīdzēt cilvēkam, lai garīgi atvieglotu brīdi, kad jādodas ceļā un viņsauli. Tas nozīmē – neaizraidīt turp pirms laika. Palīdzēt tieši laikā. Vecajiem, slimajiem visgrūtākais laiks ir rudenī un pavasarī. Savukārt mazuļiem bieži vien pēc dzemdībām ir problēmas. Gadās, ka bijušas neveiksmīgas dzemdības. Mēdz būt elpošanas traucējumi. Astma. Sirdskaites. Tur var līdzēt! Var dot enerģiju un spēku tālāk cīnīties saviem spēkiem,” saka Silvija.
Izskata isas problēmas
Silvija bilst: “Ar kādām problēmām cilvēks vēršas pie manis, tādas arī izskatu. Ja pati nevaru līdzēt, zinu kolēģus, pie kuriem varu aizsūtīt saņemt palīdzību. Tā nav, ka saku – es visu varu. Nāk pie manis ar alkohola lietošanas problēmām, atkarību no azartspēlēm, ģimenes problēmām, biznesa problēmām.”
Dažkārt cilvēki Silvijai vaicājot: “Par ko man tik daudz ciešanu?” Silvija saka: “To visu var apskatīties. Visu var redzēt. Ja cilvēku tas interesē, to var apskatīties, teiksim, kas ir bijis iepriekšējās dzīvēs. Kāpēc tā ir? Bet to es reti daru. Ir speciālisti, kas tieši ar to nodarbojas. Tam vajag laiku. Pacientam parasti pietrūkst pacietības. Tie ir garāki seansi. Biežāk tie ir vajadzīgi. Un tīri psiholoģiska palīdzība. Pacientam tagad vajag tā – tepat un tūlīt. Un pats sevis labā viņš ļoti maz ir gatavs darīt! Diemžēl – bēdīgi!”
Dažkārt sievietes jautā, kāpēc neizdodas un neizdodas apprecēties. “Tur var skatīties divas lietas. Var skatīties karmiskās problēmas – vai iepriekšējā dzīvē cilvēks nav ļaunprātīgi izmantojis vai nu savu laulāto, vai darījis pāri bērniem, tāpēc varbūt liktenis tagad nedod ģimeni. Varbūt cilvēks vispār nav ticis līdz tai robežai, kur ir ģimene? Varbūt cilvēks nav apzinājis, izpratis kādas savas lietas? Un tāpēc cilvēkam ir dots periods, lai izprastu. Vai ir otra lieta. Kāds no malas vienkārši ir pacenties. Un ir “bloks”, lai cilvēks nekad neapprecētos. Lai nebūtu ģimenes. Tas bija ļoti aktuāli pirms sešām septiņām paaudzēm. Toreiz vecvecāki vai vecāki izteica lāstu… kaut tev septiņās vai piecās paaudzēs tavi bērni būtu tādi vai šitādi. Tie ir tiešie lāsti, kas nāk līdzi no seniem laikiem. Mūsdienās jau tādu lāstu vairs nav. Mūsdienās ir tā saucamie īslaicīgie lāsti, nolādējumi.”
Mīlas maģija nemākuļiem bīstama
Silvija saka – tas nekas, ka internets un žurnāli ir pilni ar buramvārdiem. Nepietiek izlasīt un lietot. Tas esot tīri vai ārprāts! Varot tā pieburt, ka sekas kļūst neprognozējamas. “Tās tradīcijas ir pazaudētas. Nav precizitātes. Arī tajos vārdojumos, ko var izlasīt internetā, ko var izlasīt avīzēs… Tās meitenes, kas izmēģina… Kā tur var pieburt? Pieļauj kļūdu! Pirmkārt, tāpēc, ka izdara neprecīzi. Darbībām ir rezultāts, taču tas ir neprognozējams. Un tad nāk pie dziednieka… Ir jāskatās, ko noņemt, kādu lāstu, kas ar to ir domāts, kur tas rezultāts ir aizgājis? Kas ar to tiks iznīcināts? Ir neprecīzi izdarīts, kļūdaini…” saka dziedniece un iesaka nemūžam neķerties pie mīlas maģijas.
Mīlas maģija… Silvija uzskata, ka to pirmām kārtām pamudina darīt varaskāre pār otru cilvēku. “Arī tas ir iemesls. Vēlas pakļaut otru. Meitenes to ļoti labi apzinās. Pieburšana – tas ir uz konkrētu laiku, uz īsu termiņu. Kad tas termiņš beidzas, cilvēks ienāk un pasaka: “Atvaino, ko es te daru un kas tu vispār tāda esi? “Ko tu te meklē manā mājā?”” brīdina dziedniece.
Arī seksa tehnika ir sava veida mīlas maģija. Arī ar šiem padomiem ir pilni masu saziņas līdzekļi. “Sekss – arī tas ir veids, kā notiek enerģijas apmaiņa. Ļoti viegli šajā brīdī ir cilvēku iespaidot un pakļaut. Ja vien zina īstos vārdus, paņēmienus. Tur jau tā seksuālā atkarība rodas… Tas ir tāpat kā alkohola atkarība. Tāpat kā azartspēļu un visas pārējās. Praktiski tā cilvēks ir atvērts. Tu dod otram, otrs – saņem. Bet viņš arī pretī tev dod kaut ko. Un dod ne jau to labāko. Viņš izmanto brīdi,” saka dziedniece.
Homoseksualitāti nevar ārstēt
Agrāk noklusēta, bet, iespējams, šodien arvien aktuāla problēma jeb izpausme ir homoseksualitāte. Vai tiešām tā ir iedzimta, to nevar iemācīties? “Es domāju, ka tās ir izmaiņas gēnos vai arī audzināšanas rezultāts. Nezināšana, neaudzināšana un iela ir pirmā, kas iespaido, ja ģimenē nav audzināšanas. Mammas vēl joprojām izvairās par to runāt. Bet bērniem ir plašāk pieejama informācija nekā mātēm. Viens iemesls ir tas, ka mājās vispār nerunā ar bērnu, nesarunājas. Nav kontakta ģimenē. Ir tās process: piedzemdēju – skola – jau pieaudzis. Mātei liekas, ka viņa savu ir izdarījusi,” saka Silvija.
Varbūt mātēm no tā ir tik šausmīgas bailes, ka vispār neuzdrošinās par to runāt? Nerunā pat tad, kad jau nonāk fakta priekšā… Māte ir gatava padarīt sev galu. “Tātad jau agrāk māte šo bērnu nav varējusi pieņemt, jo katra māte savu bērnu pieņems tādu, kāds viņš ir. Viņš vienalga būs vislabākais. Vai viņš ir homoseksuāls vai heteroseksuāls. Vienalga. Viņa pieņems. Ja nepieņem, tātad jau pirms tam māte nav varējusi samierināties ar kaut kādām sava bērna izdarībām. Tas pats būtu, ja viņš būtu azartspēlmanis. Alkoholiķis. Tātad viņa nevar pieņemt. Viņa neko neatrisina, ja uzsāk cīņu ar savu bērnu. Tas skar tikai viņas dzīvi, nevis bērna. Viņam no tā nekas nemainīsies. Viņa tikai nodos informāciju nākamajām paaudzēm, mazbērniem. Tas viņai ir jāapzinās,” saka Silvija.
Viņa uzskata, ka tikai ļoti retos gadījumos var palīdzēt jaunietim atgriezties uz heteroseksuāla ceļa. “To var tikai tad, ja kāds ir pacenties, “strādājis”… Ir manā praksē bijis tāds gadījums. Ļoti augsta ranga biznesa cilvēks, kam tas bija izdevīgi, pakļāva puisi, kam 19 gadu. Puišeli. Viņam tas bija izdevīgi, jo nāca nauda. Viņš pirmo reizi dzīvē redzēja tik lielu naudu. Tā bija mākslīgi radīta situācija. Bet es uzskatu – tiem, kam homoseksualitāte nāk līdzi no bērnības, kas jau mazotnē apzinājušies savu seksuālo orientāciju, ir vienkārši ar to jāsamierinās. Ir jāpieņem tā, kā tas ir. Es domāju, ka tur neko nevar grozīt,” saka dziedniece.
Arvien vairāk hiperaktīvo bērnu
Silvija saka, ka arvien vairāk ir tā saucamo hiperaktīvo jeb ļoti enerģētisko bērnu. Turklāt bērni, sevišķi pusaudža vecumā, kā vienmēr ir spuraini. “Ikdiena. Vairāk ir jāredz. No tā, cik vecāki pārzina to, kādā grupiņā tusē viņu bērns, kas ir viņa draugi, cik viņš ir atklāts mājās. Cik viņš par saviem draugiem var izstāstīt. Jo tu vairāk ar savu bērnu runāsi, jo lielāka būs informētība, jo vairāk bērns uzticēsies vecākiem. Un jo vairāk būs iespēju viņu pasargāt. Ja māte vai tēvs būs bērna uzticības persona, bērns pirmām kārtām nāks pie tuviniekiem, nevis uz ielas. Nāks pie savējiem, mājās, jo zinās, ka tur un nekur citur var gūt padomu. Galvenais ir iekarot bērna uzticību,” saka dziedniece.
Laimīgas ģimene formula joprojām ir un būs savstarpējas sarunas, uzticēšanās. Ja vēlamies ko darīt savas ģimenes labā, tad nav nekā prātīgāka par sarunu, izrtunāšanos no sirds. “Viss ir atkarīgs no vecāku kontakta ar bērnu. Kāpēc ir šis kontakts? Vai tikai tāpēc, ka bērni ģimenē ir? Vai tāpēc, ka patiešām katru savu bērnu patiešām mīli, gribi, jo tā ir tava daļiņa?” vaicā Silvija.
Būtībā bērni ir tie, kas vairo mīlestību. Tādi bērni ir ģimenēs, kas mums dod pozitīvo lādiņu. Tas ir sajūtās ierakstīts.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Silvija Pumpure.
– Vecums, horoskopa zīme: 35 gadi, Lauva.
– Izglītība: pedagoģiskā, 18 gadu darba stāžs skolotājas profesijā vispārizglītojošajā skolā.
– Nodarbošanās: Vispasaules dziednieku līgas dziedniece.
– Ģimenes stāvoklis: ir divi dēli – 14 un 15 gadus veci.
– Dzīvesvieta: Jūrmala.
