Vēlējums. Kad rasa atmirdz Uz gulbja spārniem, Notici sirdij, ne skaistiem vārdiem; Rasa tik mirkli sudrabā viz, Izkūpēs baltā mākonī drīz.
Vēlējums
Kad rasa atmirdz
Uz gulbja spārniem,
Notici sirdij, ne skaistiem vārdiem;
Rasa tik mirkli sudrabā viz,
Izkūpēs baltā mākonī drīz.
Vārdi pa gaisiem, pa vējiem skries,
Apslēpts kas sirdī, tas nepāries.
Sirds kā no avota gaisumu lies,
Atspulgi acīs tev šūposies…
* * *
Šonakt pār jumtiem līs lietus,
Kā palagus baltus tos mazgās,
Un saule aizmirsīs rietus,
Līdz vakaram sarkdama staigās.
Jo lietus būs atstājis dziesmu,
Ko dungo, kad laimīgs bez gala,
Kad sirds ir tik pilna liesmu,
Ka asaras plūst pāri malām.
Inta Aizkalniete
Pededzei
Stāmerienas mežs kur šalc,
Pededzei tas sveikas māj,
lai tā tālā ceļā nepakluptu.
Dedzi, dedzi, Pededzīt,
līču ločiem soļus liekot.
Tavos krastos vītoli un ievas zied.
Ozoli tiem baltu putu ceļu velē.
Mākoņēnās ūdensrozes snauž.
Straumē raudas sārtām spurām
saules staru zibu tver.
Monts Klē
