Vakar Lejasciema pagastā, valsts mežā, pāris stundās ar pieticīgu tehnisko aprīkojumu meža darbiniekiem saviem spēkiem izdevās lokalizēt degšanu pusotra hektāra platībā, nākamajās diennaktīs te dežurēs un novērsīs gruzdēšanu celmos.
Vakar Lejasciema pagastā, valsts mežā, pāris stundās ar pieticīgu tehnisko aprīkojumu meža darbiniekiem saviem spēkiem izdevās lokalizēt degšanu pusotra hektāra platībā, nākamajās diennaktīs te dežurēs un novērsīs gruzdēšanu celmos.
Lai arī meža darbinieki strādāja atbildīgi, profesionāli un veiksme bija viņu pusē, tomēr paši atzīst, ka valstī jau sen būtu jāmaina sistēma – mežu ugunsgrēki būtu jādzēš īstiem ugunsdzēsējiem.
Gulbenes Virsmežniecībā laikraksts uzzināja, ka meža degšana no ugunsnovērošanas torņa pamanīta aptuveni pulksten 12.00. Visticamāk, mežs aizdedzies no nevīžīgi nomestas cigaretes. Šeit pēc sena paraduma ogotāji varētu meklēt labas melleņu vietas. Iespējams, ogotāji šurp nākuši izlūkos, jo pagaidām ogas vēl nav gatavas. Taču melleņu šovasar arī būšot gaužām maz.
Gulbenes Virsmežniecības speciālists Vilnis Širaks saka, ka, sākoties augstākajai ugunsbīstamības pakāpei mežos, šis ir pirmais lielākais ugunsgrēks meža masīvos Gulbenes rajonā.
Lejasciema mežniecības mežzinis Jānis Naglis klāsta, ka ugunsgrēka vietā mežā gaisa temperatūra ir aptuveni 40 grādu. Turklāt ir arī vējiņš. “Pat jābrīnās, ka tik veiksmīgi tikām galā, bija bažas, ka varēja nodegt pat līdz 10 hektāru meža,” saka viņš.
Meža darbinieki un Lejasciema iedzīvotāji ar ugunsnelaimi tika galā pašu spēkiem, nesaucot palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Izmantoja visu pieejamo tehniku – divas Gulbenes Virsmežniecības un vienu Lejasciema pagasta padomes ugunsdzēšamo automašīnu. Automašīnas ir ražotas Krievijā, tajās var pārvadāt katrā labi ja pusotru kubikmetru ūdens. Tas esot gaužām maz. “Domāju, ka Latvijā nevienā lauku rajonā mežniecībām nav modernu mūsdienu ugunsdzēšamo automašīnu, kurās vienā var uzpildīt līdz sešiem kubikmetriem ūdens,” prāto J.Naglis.
Vakar Lejasciemā ūdeni degšanas vietai smēla un veda klāt aptuveni no četrus kilometrus tālās ūdenstilpes.
Bija arī divas ūdens mugursomas, ko ērti izmantot, no tām špricējot ūdeni uz nelielām kūpošām vietām mežā. Jānis Naglis saka, ka katrai mežniecībai vajadzētu vismaz 15 ūdens mugursomas.
“Gulbenes Virsmežniecībai ļoti vajadzētu savu traktoru ar pamatīgu ūdens mucu,” saka J.Naglis. Lejasciema mežniecībai esot līgums par triju vietēju zemnieku, kam ir traktori, palīdzību meža ugunsgrēku gadījumā. Taču pirmdien viņi bija nodarbināti savos darbos un atradās tālu prom no ugunsgrēka vietas.
Ugunsgrēka dzēšanā piedalījās aptuveni 20 cilvēku no Gulbenes Virsmežniecības, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” un Lejasciema pašvaldības. J.Naglis saka paldies visiem, kas palīdzēja, sevišķi – Lejasciema pagasta cilvēkiem Pēterim Liepiņam un Uldim Berkoldam. Tie esot lejasciemieši, kas no laba prāta nākot un vienmēr palīdzot. Mūsdienās šāds patriotisms esot sevišķi augstā vērtē.
Atsevišķās degušajās vietās augsnei apakšā ir kūdras slānis. Tas radot bažas, ka degšana var atjaunoties. Tāpēc šajā platībā būšot jādežurē tik ilgi, kamēr sāksies lietavas, kas varētu pabeigt iespējamās degšanas likvidāciju. “Ir bīstami karsts. Tāpēc nav prognozējamas sekas. Lejasciemā vienā vietā, kur pavasarī dega privātais mežs, pēc diviem mēnešiem turpat atkal pēkšņi ir atjaunojusies kūpēšana, jo ir kūdraina augsne,” salīdzina un bažījas J.Naglis.
Pirmdien Lejasciemā degušo mežu nākamgad plānoja cirst.
