Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2005.gadā Latvijā visvairāk pašnāvību ir bijis Gulbenes rajonā.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati liecina, ka 2005.gadā Latvijā visvairāk pašnāvību ir bijis Gulbenes rajonā.
Gulbenes rajonā pērn bijuši 56 pašnāvību gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Otrajā vietā ir Ludzas rajons ar 50 gadījumi, Preiļu rajonā bijuši 46 gadījumi, Rēzeknes rajonā – 44 gadījumi.
Gulbenes psihiatrs un narkologs Pēteris Liepiņš laikrakstam saka, ka, sniedzot palīdzību cilvēkiem, kas mēģinājuši izdarīt pašnāvību, taču viņu dzīvību izdevies glābt, konstatēti galvenie viņu rīcības cēloņi – alkohola atkarība, problēmas darbā vai bezdarbs, slimība. Psihiski, somatiski traucējumi vai nespēks ir galvenokārt veco cilvēku pašnāvības iemesls. Uztrauc bērnu pašnāvības un pašnāvību mēģinājumi. Bērns pēc neveiksmīga mēģinājuma aiziet no dzīves parasti nonāk slimnīcā.
“Tas, vai bērns turpmāk saņems kvalificētu medicīnisko, psiholoģisko, sociālo palīdzību, ir atkarīgs no vecākiem. Gadās, ka vecāki ataskās pat no bērna vešanas uz slimnīcu. Bērni nonāk depresijā un nevēlas dzīvot dažādu iemeslu dēļ. Nereti vaina ir intīmās problēmās. Gadās arī, ka nepilngadīgajam ir izteikta atkarība no alkohola, problēmai nav gala, ja vecāki nepiekrīt bērna ārstēšanas uzsākšanai,” saka P.Liepiņš.
Aptuveni piektā daļa ārējo nāves cēloņu ir pašnāvības. Pērn izdarītas 564 pašnāvības, un dati liecina, ka vīrieši pašnāvībās iet bojā četras reizes biežāk nekā sievietes – 2005.gadā attiecīgi 445 vīrieši un 119 sievietes. Kaut gan var konstatēt pozitīvu iezīmi – kopš 2000.gada pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies 1,4 reizes, taču pēdējo gadu laikā tas pamanāmi ir pieaudzis vecuma grupā virs 60 gadiem.
Aptuveni desmitā daļa pērn mirušo cilvēku Latvijā gājuši bojā pašnāvībās, satiksmes negadījumos un no citiem ārējiem cēloņiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pavisam no ārējiem cēloņiem miruši 3214 cilvēki.
