Kopš 2001.gada ik gadu gulbeniešu mazbērni saņem vairākus desmitus daudzkrāsainu, mīkstu un siltu adītu sedziņu no Austrālijas pilsētas Melburnas latvietēm.
Kopš 2001.gada ik gadu gulbeniešu mazbērni saņem vairākus desmitus daudzkrāsainu, mīkstu un siltu adītu sedziņu no Austrālijas pilsētas Melburnas latvietēm. Arī šogad.
Katrā sedziņā ieadīti un kopā salikti 63 daudzkrāsaini kvadrātiņi. Cik daudz izadītu valdziņu katrā sedziņā, cik adot izdomātu domu par Dzimteni – Latviju, Latvijas tagadni. Doma palīdzēt kaut ar savu noadīto sedziņu, lai mazulīši aukstajās Latvijas ziemās sildītos arī ar mīļumu, kas ir katrā adījumā un kas nav izzudis tālajā ceļā, kuģojot pāri lielajiem okeāniem.
Ar šīm darbīgajām un simpātiskajām kundzēm iepazinos 2000.gadā, ciemojoties Melburnas veco ļaužu mītnē “Latvian senior citizens” un arī pāris mēnešus dziedot latviešu baznīcas korī.
Austrālijā savas mītnes zemē latvieši iebraukuši 1949.gadā pēc Otrā pasaules kara ar domu – sapelnīt naudu atceļam uz Dzimteni, bet… Sirdīs joprojām smeldz par bērnībā redzētām pļavu migliņām, dzirdētiem lakstīgalu treļļiem, svēteļu spārnu vēdām un bērzu birztalu šalkoņu. Tā visa tur nav.
Toreiz kopējās sarunās ar Martu Puriņu un Valiju Ganforu dzima doma par mūsu Gulbenes un viņu Melburnas pensionāru sadarbību – ne vien rakstisku, bet arī parktisku.
Diemžēl no mūsu puses ir tikai šis rakstiskais veids. Ir daudzu jauno māmiņu mīļi izteiktie paldies, ir mūsu pilsētas domes sūtītie pateicības raksti, ir informācija par mums. Tas viss ir tur tāluma latviešiem ļoti gaidīts.
Lai vēl ilgi spēks un varēšana mūs atcerēties!
