Galgauskas pagasta “Brūklenājos” izveidots eksotisko putnu dārzs, kurā šobrīd ir 26 dažādu putnu šķirnes.
Galgauskas pagasta “Brūklenājos” izveidots eksotisko putnu dārzs, kurā šobrīd ir 26 dažādu putnu šķirnes.
Galgauskas pamatskolas direktores Ivetas Dzenes ģimenei eksotisko un krāšņo putnu audzēšana ir kļuvusi par vaļasprieku jau divu gadu garumā.
“Kādreiz ar vīru sapņojām, cik jauki būtu, ja pagalmā dižotos pāvi, tad radās doma, ka nebūtu slikti, ja būtu arī strausi. Pamazām sapņi turpina pārtapt realitātē, lai gan viss sākās ar pērļvistu. Pie vieniem saimniekiem braucām pirkt sivēnu. Ieraugot viņa pagalmā pērļvistu un redzot, cik tā skaista, izteicām priekšlikumu par pirkšanu. Nopirkām arī pērļvistas olas,” stāsta Iveta.
“Brūklenāju” saimniekiem izveidojušies cieši kontakti ar citiem eksotisko putnu audzētājiem ne tikai Vidzemē, bet arī citos novados. Pēc ciemošanās pie viņiem nekad nav bijis tā, ka Iveta atbrauktu mājās bez jauna eksotiska putna.
Pavisam nesen putnu dārza saime papildinājusies ar pāvbaložiem un Anglijas cīņas gaiļiem, kas ir augumā nelieli putni, bet ļoti dusmīgi.
“Katram putnam ir savs raksturs un īpašības, bet no araukāra cīņas gailīšu būra regulāri iznāku ar saknābtām rokām,” saka Iveta. Visdraudzīgākie esot baloži, kas labprāt dzīvojot pa saimnieku rokām.
“Visi putni, kas no citurienes tiek atvesti uz mūsu dārzu, jaunajos apstākļos iejūtas ļoti labi. Mums šķiet, ka “Brūklenājos” ir ļoti laba aura – miers, visapkārt mežs. Cenšamies putnus ļoti daudz ņemt rokās, lai viņi pie mums pierod, kā arī, lai viņiem nebūtu straukuma, kad te ierodas ekskursanti,” stāsta “Brūklenāju” saimniece, kurai grūti minēt vienu konkrētu putnu, kas tīk vislabāk.
Vasaras mēnešos putnus barot dodoties visa ģimene, jo katram eksotiskās putnu pasaules pārstāvim esot sava ēdienkarte.
“Parasti ir tā, ka reizē jānes prosa, maize, gaļa, biezpiens, rīsi, zivis un cits, tāpēc vienam tas nav iespējams, jo visi putni jau ielāgojuši ēdienreižu laiku. Vasarā biežāk viņus dzirdinām, bet barot dodamies tikai reizi. Ziemā, kad lielākā daļa putnu atrodas kūtī, ir divreizēja ēdināšana. Būtībā viena alga pilnībā tiek izlietota barības iegādei,” stāsta dārza saimniece. Iveta piebilst, ka īpašu kārumu gan putniem neesot.
Diemžēl eksotiskie putni nav izņēmums, arī viņi slimo, tāpēc Ivetai ir zināmi veterinārārsti, kas vajadzības gadījumā neliedz padomu vai arī paši ierodas apraudzīt slimnieku.
“Ir bijuši gadījumi, kad kādu putnu neizdodas glābt, tad gan ļoti sāp sirds. Ir tā, ka grūti valdīt asaras, jo katrs eksotiskais putns ir kā ģimenes loceklis,” piebilst Iveta. Bijuši gadījumi, kad kāds putns izlido no būra. Visvairāk to pamanoties izdarīt fazāni, kas esot tramīgāki. Lai bēgļus noķertu, saimnieki izmanto speciālu tīklu, kas līdzinās tauriņu ķeramajam tīklam. Arī daži pāvi aizlaidušies un tā arī nav atgriezušies.
Eksotiskos putnus apskatīt ierodoties ļoti daudz bērnu, īpaši rudeņos. Interese esot arī pieaugušajiem.
“Pagaidām šīs ekskursijas nav bizness, bet prieks, ka arī citiem viņi patīk,” piebilst saimniece. Viņa šobrīd neatklāj, kāds jauns eksotisks putns drīzumā papildinās dārzu, bet nolūkots jau esot. Tas ikvienam būs pārsteigums.
***
Fakti
– Eksotisko putnu dārzā aplūkojami: strausi, pāvi, dimanta fazāns, sudraba fazāns, zelta un medību fazāni, vairāku šķirņu baloži, Ēģiptes svētais ibiss, karaliskās cekulpīles, pudeļpīles, Pekinas pīles, pelēkā zoss, araukāra, farvelores, zīda, Pavlova zeltspalvu, čabo, Hamburgas, bramas un sprogainās vistas, kā arī Anglijas cīņas vistas un gaiļi un pundurkohinhina vistas, tītari.
