Līgo pagasta zemnieku saimniecība “Siliņi” aplokā, ar karstumu cīnīdamās, vienkop sagūlušas kazas ar kazlēniem, kas palaikam savstarpēji padraiskojas, lai uz brīdi atkal atpūstos.
Līgo pagasta zemnieku saimniecība “Siliņi” aplokā, ar karstumu cīnīdamās, vienkop sagūlušas kazas ar kazlēniem, kas palaikam savstarpēji padraiskojas, lai uz brīdi atkal atpūstos. “Siliņu” saimnieki Dace un Ivars Skangaļi nodarbojas ar netradicionālo un bioloģisko lauksaimniecību. Viņi audzē kazas.
Šobrīd saimniecībā ir 76 kazas, 40 ir slaucamas, bet viss sācies ar vienu kazu.
“Mums uzdāvināja kaziņu, tā bija tik mīlīga un sabiedriska, ka radās vēlēšanās, lai šo dzīvnieku būtu vairāk,” stāsta Ivara un Daces meita Elīna, kas mācās Siltāju pamatskolas 9.klasē un ir čakla palīdze vecākiem. Pārsteidzoši, ka ārēji visas kazas šķiet vienādas, bet Elīna zina, kā katru kazu sauc.
“Kazas ir ļoti gudras ne tikai attiecībās ar cilvēkiem, bet arī savstarpēji. Tiklīdz pieaugušo dzīvnieku ganāmpulkam pievienojas jauna kaza, tūlīt tiek noskaidrotas savstarpējās attiecības, jo līdere var būt tikai viena,” stāsta Elīna. Meitene novērojusi, ka ir mīlīgas, kašķīgas un pat skaudīgas kazas. Īpaši mīļi jaunajai kazkopei ir kazlēni. Pa brīdim Elīna kādu draiskuli paņem klēpī un ieceļ atpakaļ aplokā.
“Viņiem patīk pārlēkt pāri elektriskā gana iežogojumam, bet nekur tālu no mātēm kazlēni neiet. Vienu kazlēnu nosaucu par Puķumeiteni, jo tad, kad viņa bija pavisam maziņa, nesām to istabā, bet kazu meitenīte kāpa uz dīvāna, lai varētu apēst istabas puķes,” smejas Elīna.
Viņa steidz stāstīt, ka labprāt kazas arī slaucot, šai procedūrai, izmantojot speciālu slaukšanas aparātu, atvēlot apmēram divas stundas. Dienā pienīgākās kazas izdodot piecus litrus piena, bet skopākās – divus, trīs litrus. Pēc piena uz “Siliņiem” noteiktās dienās un laikā brauc Raimonds Melderis no Madonas rajona, kurš gatavo četru veidu kazas sierus. Turpmāk, kad kādā tirdzniecības uzņēmumā iegādāsieties, piemēram, aso pelēkā pelējuma “Pelnu sieru”, baltā pelējuma “Zelta sieru”, slavenā siera “Feta” analogu vai kazas siera bumbiņas eļļā “Labrīt”, tad ziniet, ka to tapšanā daļa nopelnu pienākas arī “Siliņu” saimniekiem.
Elīna stāsta, ka vecāki plāno saimniecībā turēt 200 kazas. To apliecina arī viņas tēvs Ivars.
“Būs lielāks apjoms, būs lielāki izdevumi un arī peļņa. Šogad iesniedzu projektu standartu ieviešanai saimniecībā un guvu atbalstu, tāpēc reāli var domāt par tā sauktās piena mājas ierīkošanu, lai viss atbilstu Eiropas prasībām. Ar laiku ceru tikt galā ar tādām problēmām kā ūdens, piebraucamais ceļš un elektrība. Viss it kā ir. Bet ne tādā kārtībā, kā gribētos,” saka Ivars.
Sarunā cītīgi klausās arī garspalvaina melna kaza ar prāviem ragiem un cītīgi nāk pavadīt svešo viesi līdz pat žogam, kā tas kārtīgai un ļoti komunikablai kazai pienākas. Toties šķirnes āzim Sniedziņam viss šķiet tik vienaldzīgs, ka dzīvnieks tā arī neuzceļas kājās, bet turpina sildīties sakarsušajās smiltīs.
