Kallasu ģimenes māja kā balts putns saulē žilbina gulbeniešus Gulbīšu parka malā. Jau desmit gadus te ir šīs ģimenes nams.
Kallasu ģimenes māja kā balts putns saulē žilbina gulbeniešus Gulbīšu parka malā. Jau desmit gadus te ir šīs ģimenes nams. Te dzīvo pieci cilvēki – trīs paaudzēs: Jevgēnija, Vladimirs, Zlata, Kaspars un Gabriela. Un kaķis – Krievijas zilā Leda – piedevām.
Jevgēnija saka, ka mājas sakopšana, uzturēšana – tas viss ir namatēva Vladimira roku darbs, viņa izdoma, viņa mīlestības apliecinājums savējiem, kā arī gulbeniešiem.
“Katrai privātmājai ir vieta pilsētā. Katrai būtu jāpalīdz izcelt šīs pilsētas skaistumu ar savu sakoptību. Mēs apzināmies, ka dzīvojam pilsētas centrā, esam kā uz delnas. Mums patīk, ka garāmgājēji novērtē mūsu ģimenes mājas sakoptību, pamana katru jaunu niansi pagalma dizainā. Cilvēki pamanīja, kad no pagalma bez pēdām pazuda keramikas suns, kuru esmu iesaucis par Reksi. Un pamanīja cilvēki arī Rekša atgriešanos pagalmā pēc gadu ilgas prombūtnes. Par to mums jāpateicas policijai, kas atrada mūsu pagalmā pērn jūnijā nozagto keramikas suni kādā dzīvoklī Gulbenē. Reksis ir atgriezies mājās,” saka Vladimirs.
Viņš piebilst, ka it kā jau Reksim nav vērtības, tas nav dzīva būtne. Taču keramikas suns bija kļuvis par pagalma daļu, bija iemīļots. Tāpēc ir laba sajūta, kad tas atgriezies mājās. Esot sajūta, ka suns, kas izskatās kā dzīvs, atkal sargā māju.
Vladimirs saka, ka mājas apkārtnes dizainu viņš veidojot stihiski, pēc iekšējās sajūtas. Tā esot kā paralēlā dzīvošana. Pagalma dizainu saimnieks nemitīgi maina, uzlabo. Lūk, egli stūrī pie sētas iestādījuši Zlata un Kaspars toreiz, kad ģimene te apmetās uz dzīvi.
“Tā ir mūsu egle,” saka Zlata. Savukārt Vladimiram sevišķi mīļa ir Japānas priede, kas iestādīta tuvāk mājai, tomēr viņš saka: “Savā pagalmā ir jāpatīk visam. Tas taču ir paša veidots pagalms.”
Jevgēnija bilst, ka pagalms mainās no gada gadā. Ģimene negribētu dzīvot mājā, kuru aizēno pagalmā augošie koki. Vajagot, lai saule iespīd logos. Vienlaikus griboties zaļu, ziedošu pagalmu.
“Cilvēki garāmejot piestāj mūsu pagalmā. Priecājas par stārķi, kas ir pie vārtiem kopā – ligzdā. Cilvēki vaicā, vai stārķis ir īsts. Novērots, ka cilvēki pat fotografējas pie mūsu mājas. Tātad viņi novērtē šo vietu pilsētā kā skaistu. Cilvēki ātri pierod pie skaistuma. Tas ir labi,” saka Vladimirs. Viņš bilst, ka nepoš māju un pagalmu, lai izceltos pilsētas sakoptības konkursā. “Mūsu māja un tās apkārtne – tas ir mans dzīvesveids,” skaidro namatēvs.
Pirms desmit gadiem, kad Kallasu ģimene pārcēlās uz dzīvi šajā mājā, tai bija vajadzīgs kapitālremonts. “Māja bija sapūdēta. Tekošā jumta dēļ starpsienas bija beigtas. Tagad atkal jau jāmaina jumts un jāuzlabo fasāde. Ūdensvads, kanalizācija, sava apkure – tas viss prasīja naudas ieguldījumu,” saka Jevgēnija. Mājai ir interesanta apkures sistēma. Durtiņas apkures katlam ir mājas ārsienā.
Kasparam ģimenes māja ir mīļa vēl arī tāpēc, ka bērnībā, padomju gados, šajā ēkā atradās bērnudārzs, kuru viņš esot apmeklējis. “Mamma man stāstīja,” saka viņš. Pats gan neatceroties. Savukārt Kaspara un Zlatas meitai Gabrielai pagalms – tā ir vieta rotaļām un atpūtai. Pieaugušajiem te meitene ir acu priekšā. Siltās vasaras dienās, vakaros, nedēļas nogalē ģimenei patīk pasēdēt pagalmā pie kopīga galda, nesteidzīgi baudīt tēju vai kafiju, sarunas un skaistu vidi Gulbenē, kuras autori ir paši.
