Bija laiks, kad par pagastu ļaudīm runājām kā par cilvēkiem, kas uzticīgi sentēvu tradīcijām audzē labību vai iekopj pļavas, bet šodien arvien paliekošāku uzticību laukiem sola arī pilsētnieki, iegādājoties īpašumus laukos.
Bija laiks, kad par pagastu ļaudīm runājām kā par cilvēkiem, kas uzticīgi sentēvu tradīcijām audzē labību vai iekopj pļavas, bet šodien arvien paliekošāku uzticību laukiem sola arī pilsētnieki, iegādājoties īpašumus laukos.
Vieniem tā ir sena, no guļbaļķiem būvēta ēka, otriem pašu rokām uzcelta neliela vasaras mājiņa, trešiem – lepna, mūsdienīga vairākstāvu celtne. Galvenais, ka laukos sakoptu vietu tādējādi kļūst arvien vairāk.
Litenes pagastā ir “Strautiņu” mājas, kur ceturto vasaru saimnieko gulbeniete, Gulbenes kultūras centra jaukā kora “Harmonija” diriģente, pedagoģe Māra Mezīte ar ģimeni.
“Te es atpūšos no sabiedrības, kas cilvēkam ir vajadzīga, tomēr spēj arī nogurdināt. Neviens mani nedzen strādāt no agra rīta līdz vēlam vakaram. Kaut ko padaru, tad atpūšos, tad atkal kaut ko padaru. Lauku klusumā iespējams daudz ko izdomāt, par daudz ko pasapņot,” stāsta Māra un vedina izrādīt “lielo” saimniecību, kurā tik vien kā bikšains un ļoti dusmīgs gailis, vistas un neliels šunelis, bet netālajā dīķī ūdeni saviļņo zivis.
“Nākamajā gadā pie dīķa būs arī pirtiņa, bet pagaidām tā vēl top. Visam jānotiek pamazām, lai būtu lielāks prieks un iekšējs gandarījums, ka izdevies paveikt kaut ko jaunu,” saka Māra un vedina apskatīt nelielu tiltiņu, kam nav funkcionāla, bet romantiska nozīme “Strautiņu” kopējā ainavā.
“Noteikti apskatiet arī manu “lielo” sakņu dārzu. Ja citiem tas hektāriem, man tikai divi reiz trīs metri. Ar to pilnībā pietiek, jo ar dārzkopību jānodarbojas cilvēkiem, kam tas padodas un ir tuvu sirdij,” smejas Māra. Izrādās, ka arī tik miniatūrā platībā iespējams izaudzēt sulīgus salātus, dilles, pat gurķiem tajā pietiek vietas. Saimniece nenoliedz, ka visvairāk laika patērējot pagalma un tam piegulošās apkārtnes izpļaušanai, jo zāle stiepjoties garumā ne pa dienām, bet stundām. Vienīgi tagad sausais laiks tās augšanu aizkavējot.
“Nekad šo vietu es nemainītu tikai pret pilsētu, jo esmu sapratusi, cik liela nozīme ir tam, ja varu būt kopā ar dabu, kurai piemīt neatkārtojamu un daudzveidīgu skaņu mūzika,” atvadoties saka Māra.
