Romāns turpinājumos. 34. “Arī tu viņu mīlēsi. To es tev gribēju šodien pateikt.” ,,Labi! Tu, Iveta! Tu! Norunāts! Varbūt par to krustmāti nav slikta doma. Varbūt tas arī būs labs atrisinājums. Ja dzīve tā iegrozīsies…”.
Romāns turpinājumos. 34.
“Arī tu viņu mīlēsi.
To es tev gribēju šodien pateikt.” ,,Labi! Tu, Iveta! Tu! Norunāts! Varbūt par to krustmāti nav slikta doma. Varbūt tas arī būs labs atrisinājums. Ja dzīve tā iegrozīsies…” Fiziskais kontakts nav nepatīkams arī Vitai. Viņa jūt, kā mazais viņas miesās sakustas. Vai tā ir tikai sagadīšanās, vai viņš ir sajutis savas īstas mātes, pirmsākuma devējas, pieskārienus?
“Ivars šodien aizbrauca pie saviem vecākiem. Viņš domā, ka arī viņiem jārunā par šo mazuli un mūsu kopīgo sadarbību. Kā vecāki to uzņems? Cik vīramātes reizēm ir nejaukas pret vedeklām! Manu neauglību viņa ir grauzusi kā vien var. Atklāti apsaukājusi, kaut skaitās inteliģents cilvēks. Ivaram aizvien borējusi, lai šķiras un meklē jaunu sievu… Kas tik viss nav bijis jādzird! Viņa bija arī pret bērna adopciju. Vīratēva ir saprotošāks. Var jau saprast – arī viņi tāpat kā mani vecāki ir uzaudzinājuši vienu bērnu Ivaru un, protams, vēlās redzēt savas dzimtas turpinājumu. Varbūt sāksies dažādas izdomas? Atkal pārmetīs, ka neesam iepriekš padomu prasījuši. Tā gan ir tikai mūsu darīšana. Es izvairos runāt par šo tēmu ar draudzenēm un darba biedrenēm. Reizēm gan gribētos padalīties. Tomēr ko gan citi var saprast, ja neko tādu nav nācies pārdzīvot un nav nekas tāds arī dzirdēts. Vienu laiku es pat domāju, ka man jāpolsterē vēders, lai izskatītos kā grūtniece. Varbūt tad būtu mazāk jautājumu? Pirms dzemdībām aizbrauktu kaut kur tālu projām un tad ar bērnu rokās atgrieztos mājās kā mātei? Ko tu par to domā? Muļķīgi, vai ne?”
“Nezinu, kā pareizāk rīkoties? Sevi jau neapmānīsi. Vai apkārtējie neuzdos arī tad jautājumus? Un kas būtu es, ja mani kāds ieraudzītu tavā sabiedrībā? Tava radiniece, kas arī ir stāvoklī? Vai mums abām jāmūk uz ārzemēm? Arī Rihardam saprotamā veidā drīz jādara zināms mana augošā vēdera noslēpums. Tāda vecuma bērniem lietas nav jāsarežģī. Ja nākošais bērns tiek iznēsāts ģimenē, kur ir tēvs un māte, viss skaidrs, bet kā rīkoties tagad? Es taču četrgadīgam puikam nestāstīšu, ka mazuli vēlāk atdosim Ivetas tantei vai varbūt pārdosim. Kādas būs viņa emocijas un sekas vēlākā dzīvē, ja izskaidrojums būs nemākulīgs? Esmu daudz putras savārījusi, ko diezin vai varēšu viegli izstrēbt. Tagad Rihards ir samierinājies, ka esmu projām, un viņš, par laimi, nejautā, kāpēc. Manu vēderu viņš vēl neievēro. Viņam ir draugs Artūrs, skoliņa, Velda, Astrīdas tante, Teodora onkulis. Man ir milzīgi veicies, ka viss tik labi ir sakritis. Varbūt tāds likteņa lēmums? Varbūt esmu kāda izredzētā? Jādara tā, kā dzīvē pierādījies: labākais ir patiesība, lai kāda tā arī nebūtu, jo melos var tā sapīties un visu vēl vairāk sapiņķerēt. Man vecāmāte, tēva māte aizvien teica: meliem īsas kājas. Tas ir taisnība, ka melu pinekļus grūti atšķetināt, lai kā arī to gribētos. Patiesība, protams, ir šokējoša: netradicionāls gadījums… Bet kas par to! Runās, beigs, un iestāsies miers. Varbūt drīz būs daudz tādu sieviešu kā es? Tā es domāju. Pieaugušajiem tas būs īslaicīgs sarunu temats un sava veida sensācija, bet ko lai stāstu dēlam?”
“Mums ir daudz par ko runāt. Brauksim pie manis! Neņem līdzi nekādas drēbes! Viss vajadzīgais man ir. Redzēsi manu māju, manu dzīvi, un neapskaud, lūdzu, mani! Tev ir tas, kā man nav. Laikam Dievs tā ir gribējis. Es aizietu uz būdiņu biezā mežā, lai tiktu pie sava bērniņa. Ne velti saka, ka bagātie arī raud kā tanī muļķīgajā seriālā. Ivars būs mājās tikai rītā. Man liekas viņš no tikšanās ar tevi baidās. Varbūt arī psiholoģiski nav gatavs. Varbūt Ivars arī nezina, kā pret tevi izturēties, kā uztvert tavu – mūsu grūtniecību. Viss ir sarežģīti! Viņš nepavisam nav bikls un sabiedrībā vienmēr jūtas brīvi, vienmēr bez problēmām, taču šis ir neparasts gadījums. Te biznesmeņa pieredze, lietišķie kontakti acīmredzot nenoder. Ja tu būtu primitīva, mazizglītota sieviete, būtu citādi. Es stāstu viņam par tevi, par mūsu sarunām, pētu, kāpēc viņš reaģē ar tādu kā izvairīšanos no tikšanās… Kas tos vīriešus var saprast, ja viņi paši sevi bieži nesaprot… Mums pēdējā laikā sarežģījušās arī intīmās attiecības. Man negribas… mīlēties.
