Ceturtdiena, 18. decembris
Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers
weather-icon
+2° C, vējš 0.45 m/s, Z vēja virziens

Vai pašvaldībai jāremontē valsts ceļi?

Tirzas, Galgauskas un Druvienas pagasta iedzīvotājus neapmierina valsts otrās šķiras autoceļa posma Tirza – Galgauska kvalitāte, kura kopējais garums ir 4,3 kilometri.

Tirzas, Galgauskas un Druvienas pagasta iedzīvotājus neapmierina valsts otrās šķiras autoceļa posma Tirza – Galgauska kvalitāte, kura kopējais garums ir 4,3 kilometri.
Pēdējos piecos gados minētais ceļa posms tehniski ir ļoti slikts, pavasarī un rudenī izbraukt šo posmu tā, lai netiktu bojāta automašīnu ritošā daļa, ir neiespējami. Šajā pavasarī ceļš kļuvis vēl sliktāks.
Tāpēc Tirzas un tās kaimiņpagasta iedzīvotāji vasaras sākumā nosūtīja iesniegumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, satiksmes ministram Krišjānim Peteram un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Mārim Kučinskim.
“Tirzas un Druvienas pagasta automašīnu īpašnieki maksā valsts likumdošanā noteiktos nodokļus, kāpēc jau vairākus gadus šajā ceļa posmā nav veikti remontdarbi, kura gada ceļu attīstības programmā tiks paredzēts posma Tirza – Galgauska remonts? Vai mūsu pagasta iedzīvotāji nav Latvijas pilsoņi? Vai tiešām valstij neinteresē lauku attīstība?” jautā 397 Tirzas un kaimiņpagastu iedzīvotāji, kas parakstījuši iesniegumu.
“Diemžēl Tirzas un Druvienas pagastiem nav kvalitatīvu autoceļu ne uz rajona centru Gulbeni, ne uz plānoto novada centru Lizumā, tādējādi abiem pagastiem ne uz vienu valsts nozīmes automaģistrāli neved asfaltbetona ceļš. Rodas jautājums, kā var notikt pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma, ja vispirms nav attīstīta ceļu infrastruktūra,” situāciju skaidro Tirzas pagasta padomes sekretāre Sarmīte Krišāne.
“Druvienas un Tirzas pagasts, tāpat kā viss Gulbenes rajons, ir īpaši atbalstāma teritorija, taču to ekonomiskā attīstība ir apdraudēta, jo tā ir atkarīga no ceļu infrastruktūras. Uzņēmēji, kam pieder smagsvara automašīnas, rudeņos un pavasaros nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību, kad šīm automašīnām tiek slēgti ceļa posmi uz tranzīta maģistrālēm. Šajā periodā viņi cieš finansiālus zaudējumus. Saprotams, ka vieglāk ir aizliegt braukt nekā sakārtot ceļus,” teikts iesniegumā.
“Atbilde, ko pēc iesnieguma nosūtīšanas saņēmām 29.jūnijā no Valsts kancelejas, ir smieklīga. Tajā teikts, ka iesniegums par minētā valsts otrās šķiras autoceļa posma neapmierinošo kvalitāti ir saņemts un reģistrēts kancelejā 22.jūnijā. No tās Ministru prezidenta A.Kalvīša uzdevumā iesniegums nosūtīts satiksmes ministram, kā arī reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministram. Ja mēs jau abiem ministriem nosūtījām šo iesniegumu, kāpēc tas tika sūtīts vēlreiz no Valsts kancelejas?” vaicā S.Krišāne.
Vēl interesantāks šķiet fakts, ka jau 17.jūlijā Tirzas pagasta pašvaldība ir saņēmusi Valsts sekretāres parakstītu atbildi no Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas. Tajā norādīts, ka ministrija ir izskatījusi Tirzas un Druvienas pagasta iedzīvotāju iesniegumu par minētā ceļa posma Tirza – Galgauska neapmierinošo kvalitāti, kā arī skaidrots, ka vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektā, kas apstiprināts ar 2006.gada 28.jūnija Ministru kabineta rīkojumu, paredzēts izveidot 167 novadus, tajā skaitā arī Lizuma, apvienojot Tirzas, Rankas, Lizuma un Druvienas pagastu.
Atbildē norādīts, ka pašvaldībām, kuras veidos novadu, iespējams saņemt vairākus atbalstus, piemēram, mērķdotāciju apvienošanās projekta izstrādei 4000 latus, katrai novadu veidojošai pašvaldībai piešķir arī vienreizējus finanšu līdzekļus no valsts budžeta novada infrastruktūras attīstībai 10 000 latu apmērā.
“Tādējādi novadam tiktu piešķirta dotācija 400 000 latu apmērā, ko var izmantot arī ceļu infrastruktūras sakārtošanai,” teikts atbildē.
“Mums nav saprotams, vai par to naudu, kas iedota pašvaldību infrastruktūras attīstībai, ir jālabo valsts ceļi? Mēs esam gatavi uz Gulbeni braukt kaut vai caur Lizumu, tikai lai ceļi būtu sakārtoti. Neesmu pret novadu veidošanu, jo reformas gaitā iespējams sakārtot daudzas lietas, bet nevar būt tā, ka vispirms izveidojam novadu, tikai pēc tam domājam par ceļu sakārtošanu,” piebilst S. Krišāne. Šobrīd tirzmalieši ar nepacietību gaida atbildi no Satiksmes ministrijas.
“Arī tad, kad likvidēja dzelzceļu, līdzekļi bija paredzēti Lizuma – Tirzas ceļa posma asfaltēšanai. Kur šodien ir palikusi šī nauda?” brīnās sekretāre.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.