Es neesmu redzējis tās krimināllietas materiālus, kurā apsūdzēts Aivars Lembergs, un es nezinu, vai viņš ir izdarījis inkriminētos noziegumus. Lai par to lemj tiesa.
Es neesmu redzējis tās krimināllietas materiālus, kurā apsūdzēts Aivars Lembergs, un es nezinu, vai viņš ir izdarījis inkriminētos noziegumus. Lai par to lemj tiesa. Nedz medijiem, nedz privātpersonām, sniedzot sabiedrībai informāciju par šo lietu, nav jāuzņemas soģa loma.
Ir saprotama sabiedrības interese par šo lietu – gribam jau šodien zināt, kāds tad ir tas Lembergs – godīgs cilvēks vai noziedznieks? Bet būsim pacietīgi un izprotoši.
Apsūdzības uzrādīšana nav personas atzīšana par noziedznieku. Kriminālprocesa likumā ir noteikts, ka personu sauc pie kriminālatbildības, ja izmeklēšanā savāktie pierādījumi norāda uz viņa vainu izmeklējamā noziedzīgā nodarījumā un prokurors ir pārliecināts, ka pierādījumi to apstiprina. Tas nozīmē, ka prokuroram patlaban nav šaubu par to, ka Lembergs ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus. Bet par to, vai prokurora pārliecība ir pamatota ar pierādījumiem, būs jāspriež tiesai.
Nevaru pateikt, kāpēc apsūdzība Lembergam tika uzrādīta, uzsākoties pirmsvēlēšanu karuselim. Kāpēc ir bijuši nepieciešami 13 gadi, lai savāktu pierādījumus apsūdzības uzrādīšanai. Bet no otras puses – vai vēlēšanu gadā politiķiem jāpiešķir kriminālvajāšanas imunitāte? Vai lietas izmeklēšana jāaptur uz trim četriem mēnešiem, lai netraucētu politiskus procesus? Kukuļdošana un naudas atmazgāšana nav politiski noziegumi – tie ir banāli kriminālie nodarījumi, kas atšķiras no zādzības, laupīšanas vai krāpšanas pēc īstenošanas formas, bet ne pēc būtības. To ievērojot, prokuratūrai jāpilda savs darbs neatkarīgi no tā, cik mēnešu vai gadu ir palicis līdz kārtējām vēlēšanām. Nav jābrīnās arī par to, ka prokuratūrai tika pārmesta pieņemto lēmuma politiska motivācija. Latvijā prokuratūras politisko neitralitāti neapšauba, vien saucot pie atbildības par kabatzādzībām un koku patvaļīgu ciršanu. Kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka ap šo krimināllietu saistītā informācija tiek un tiks izmantota, lai ietekmētu vēlētājus. Ievērojot pirmsvēlēšanu spēles noteikumus, dažu politisku spēku pārstāvji skaidros mums, ka Lembergs, kaut gan nav notiesāts, ir likumpārkāpējs. Citi savukārt runās par politisko pasūtījumu un spēcīgā konkurenta apmelošanu. Ievērojot politisko ažiotāžu, būtu naivi un bezjēdzīgi aicināt Lemberga atbalstītājus un nīdējus nomierināt kaislības un sagaidīt tiesas spriedumu. Tuvākajos trīs mēnešos viņiem jāspēlē citas lomas. Bet ko darīt pārējiem? Prokuratūrai jāturpina lietas izmeklēšana un, ja tās pārliecība par izdarītājiem noziegumiem nemazināsies, jāsūta lieta uz tiesu, bet, ja pierādījumu nebūs pietiekami daudz – lieta jāizbeidz. Savukārt vēlētājiem kritiski jāseko tam līdzi, mēģinot saprast, kur ir fakti, bet kur – pirmsvēlēšanu propaganda.
