Elitas Dūtes laime un atbildība – būt Lizuma kultūras dzīves veidotājai

Jau vairāk nekā 30 gadus viņa ir Lizuma kultūras dzīves veidotāja. Patriote – šis viens vārds vislabāk raksturo Elitu Dūti. Kā latvieti, kā tautas nemateriālā kultūras mantojuma sargātāju, kā radošu savas profesijas pārstāvi.

“Strādā izcili!” tā Lizuma pagasta pārvaldes vadītājs Uģis Aigars sarunā ar “Dzirksteli” raksturo E.Dūti. Bet uzņēmējs Uldis Misiņš, bez kura atbalsta nav iedomājama kultūras dzīve pagastā, “Dzirkstelei” saka īsi: “Elita ir labs cilvēks.” Cilvēks, kuras idejām un šo ideju tāmēm pagastā uzticas. Idejām, kuras aizrauj, suģestē un vieno cilvēkus. Tāpēc arī Lizumā viss notiek.

Kā viss sākās

Darbu Lizuma kultūras namā viņa uzsāka 1990.gada 1.augustā, kad bija ieguvusi diplomu (masu pasākumu režisore) Latvijas Valsts konservatorijā. Profesijas izvēlē loma bijusi tālaika rajona padomes kultūras nodaļas vadītājam Sīmanim Homčenko, kurš pamanījis Elitas talantus, kad viņa vēl mācījās Lizuma vidusskolā. Elitai arī tikusi piešķirta kolhoza “Spars” stipendija – 25 rubļi mēnesī. “Toreiz tas bija daudz,” tagad laikrakstam saka E.Dūte.

Pēc studijām viņa atgriezās dzimtajā Lizumā. E.Dūte atceras – tobrīd rajonā kultūras nodaļu jau vadījis Donāts Veikšāns. Viņš un tālaika Gulbenes mūzikas skolas direktore Austra Veikšāne augstu pacēluši kultūras dzīves latiņu. Kad 2018.gadā svinēta 30 gadu jubileja, kopš Lizumā izveidota Gulbenes mūzikas skolas klavieru klase, pēc D.Veikšāna lūguma Elita organizēja krāšņu pateicības pasākumu “Vēstules Austrai”, kurā tika godāta A.Veikšānes piemiņa. Skatuve bijusi ietērpta dekoratīvos ziedos. Speciāli pasākumam bijušas iznomātas lustras no Valmieras drāmas teātra. Ar gandarījumu Elita atceras, kā izdevies digitāli projicēt A.Veikšānes portretu, kas bijis kā glezna. Un vislielākais brīnums – dzīvās mūzikas koncerts, kuru izspēlē viņas audzēkņi, meita un mazmeita. Tagad Elita atzīst – viņu personiski ļoti spēcīgi ir iedvesmojis Veikšānu devums kultūrai un tas kļuva par sava veida impulsu, lai vērienā un kvalitātē turētu līdzi Gulbenei.

Taču brīdī, kad Elita sāka strādāt Lizuma kultūras namā tālajos deviņdesmitajos, dzīve apmeta kūleni – nomainījās valsts iekārta un pašlikvidējās kolhozs “Spars”. Kultūras nams to izjuta tīri finansiāli. “Bija diezgan skarbi,” šo pārmaiņu laiku atceras E.Dūte. 1992.gadā iepriekšējā kultūras nama vadītāja Lizumā Inta Dārzniece aizgājusi strādāt pagasta padomē. Visa atbildība par kultūras dzīvi gūlās uz Elitas pleciem. “Spars” sāka izjukt, un tā priekšsēdētāja Dzidra Ozola, kura iepriekš daudz bija palīdzējusi, atbalstu sniegt vairs nevarēja. “Viss bija jāsāk no jauna,” saka E.Dūte. Un piebilst – tālaika pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Strads darījis visu, kas bija viņa spēkos.

Pamazām pagasts atbalstījis, piešķirot saimnieka, skaņu un gaismu operatora štata vienības un saglabājot mākslinieciskās daļas vadītājas amatu kultūras namam. Lai Lizumā tiktu organizēti kvalitatīvi pasākumi, varētu paši atrisināt saimnieciskās problēmas, lai varētu uzturēt kārtībā ūdensvadu, apkures un kanalizācijas sistēmu. Aldis visās norisēs piedalījies, visu zinājis, palīdzējis, tāpat kā tagad U.Aigars. Sadarbība ar Aldi esot nozīmīga arī šodien. Kopā ar māsu Ligitu Zitāni viņš piedalās videosižetu veidošanā par kultūras dzīvi Lizuma pagastā.

Satikšanās prieks

Kā vienu no lieliskākajām sava darba balvām E.Dūte uzskata iespēju satikt cilvēkus. Runāt, baudīt sabiedrību, iedvesmoties. “Cilvēki ir milzīga bagātība!” viņa saka. Un atzīst – kad sākusi strādāt Lizuma kultūras namā, uz vietas cilvēku šķietami bijis vairāk. Taču tolaik situācija bija cita, saka E.Dūte. “Tehnoloģijas tolaik nebija tik ļoti attīstītas. Šodien es provinces kultūras namā nespēju konkurēt ar to, ko piedāvā internets – tik koši un krāsaini. Tur ir gan ieguldīts finansējums, gan talanti un darbs. Tik spoži jau es to nevaru izdarīt,” viņa piebilst.

Tas, kas šodien pagasta cilvēkus ievelk kultūras namā, pasākumos, ir pašu dalība tautas mākslas kolektīvos un vēlēšanās gūt emocijas, dalīties sirsnībā – saka E.Dūte. Viņa uzskata – tagad ir racionālisma laikmets. Tam klāt vēl nākusi ekonomiskā krīze, nupat pārciestā pandēmija. Daudzi izvēlējušies vai bijuši spiesti būt tikai savā maizes darbā un ģimenes vidē. Līdz ar to viss, ieskaitot kultūru, kļūst par patēriņa preci. E. Dūte uzskata, ka tādā veidā notiek cilvēku emociju atmiņu nozagšana. Tajā pašā laikā viņa atzīst – emocijas vienmēr ir saistītas ar risku, jo var būt kā patīkamas, tā nepatīkamas.

Tagad, kad vairs nav nekādu epidemioloģiska rakstura ierobežojumu pulcēties, Lizuma kultūras dzīve atkal ir ierastajās sliedēs. Tikai lizumnieši darbojas jauniešu deju kolektīva sastāvā, ritma grupā, vokālajos ansambļos, amatierteātrī un amatnieku kopā. Vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvam piepulcējušies arī dalībnieki no Druvienas, Lejasciema, Gulbenes un Mālmuižas. Dejošanas tradīcijas Lizumā koptas gadu desmitiem. “Ieguldīts milzīgs paaudžu darbs,” saka E.Dūte.

Viņa pati Lizumā dejot māca kopš 1993.gada. Vienkārši nav bijis neviena cita, kurš pēc Dainuvītes Putniņas to darītu. Un, ja Elita sāka, bija tikai jāturpina. Viņa teic – kultūras darbā svarīgi, lai pašdarbnieki justu, ka viņi ir gaidīti. E.Dūte saka: “Es spēju pamanīt un novērtēt talantīgus cilvēkus, kurus vēlos parādīt sabiedrībai caur dalību amatiermākslā, palīdzot mūsu profesionālajiem kolektīvu vadītājiem nodrošināt kolektīvu sastāvus.”

Nākamgad būs lielie dziesmu un deju svētki. Lizumā tiem gatavojas septiņi tautas mākslas kolektīvi. “Priekšā vēl pamatīgs darbs,” saka E.Dūte. Uz iepriekšējiem svētkiem no Lizuma devās 100 pašdarbnieki. Tagad arī notiekot intensīva gatavošanās. E.Dūte saka: kas var būt labāks par to, ja kultūras nams ir atvērts un telpas ir aizņemtas – notiek mēģinājumi! Un viņa redz vēl neizmantotas iespējas, piemēram, ir ideja ar nākamo gadu Lizumā izveidot koklētāju ansambli. Vēlāk varbūt arī pūšamo instrumentu kvartetu un jauniešu kori. “Pagaidām nav, bet gan jau varbūt ar laiku,” viņa teic.

Pandēmijas fenomens

Lizumā pandēmijas laiks bijis veltīts ideju ģenerēšanai. E.Dūte saka, ka uz svētkiem vai atceres dienām lizumniešu priekšnesumi bija skatāmi sociālajos tīklos. Tad bija neparasto egļu akcija, sagaidot 2021.gadu.

Kopā ar Lizuma vidusskolas attīstības biedrību izauklēta ideja par Lizuma “Tautumeitas” skulptūras atjaunināšanu, ziedojumu vākšanu. Izdevās piesaistīt tēlnieku Ivaru Drulli. Eglēs ieaugusī “Tautumeita” tika atbrīvota. Palīgā nāca Lizuma uzņēmumi SIA “Avoti SWF” un SIA “Rairu”. “Cilvēku un Lizuma pagasta uzņēmēju atsaucība ir apsveicama. Tas ir tik bezgala sirsnīgi!” viņa stāsta un piemin sadarbību ar Lizuma tautskolas vadītāju Irēnu Ābeltiņu, kuras rezultātā tapuši projekti, lai piesaistītu finansējumu idejām par skulptūras apkārtnes labiekārtošanu un Lizuma karoga veidošanu.

E.Dūte saka – SIA “Tautas tērpu centrs “Senā Klēts”” darbiniece bijusī lizumniete Zinaīda Arklone ieteica meistari Ausmu Apšu. “Tā sagadās, ka satiekas īstie cilvēki. It kā mūs vadītu kāds neredzams spēks,” teic E.Dūte. Karogā ir izšūts Lizuma ģerbonis, kurā attēlots virsis. E.Dūte augstu vērtē Māra Pidika māksliniecisko veikumu ģerboņa izstrādē. Viņš radījis simtiem skiču, kamēr nonākts pie rezultāta. Tomēr uz jautājumu, vai Lizumā visi jau apraduši ar šo pagasta identitātes zīmi, godīgi atbild: “Kas zina…” Un tomēr pats galvenais, ko uzsver E.Dūte, savējie – ar Lizumu saistītie – vienmēr ir gatavi pagasta un tā cilvēku labā izdarīt vairāk, nekā ir iespējams par to samaksāt.

Lizuma karoga projekts kopumā izmaksājis 2000 eiro, tostarp 500 eiro bija piesaistītais finansējums no projekta sadarbībā ar biedrību “Sateka”, bet pārējais – cilvēku ziedojumi. Sanākusi nauda arī karoga kātam un statīvam, ko izgatavojis Lauris Dīvāns. Lizuma karogam nākamā gada lielie dziesmu un deju svētki būs pirmie, kā to pagasta pašdarbnieku vakarā esot uzsvēris U.Aigars. Pašai Elitai šie būs jau 11. lielie svētki – gan kā pašdarbniecei, gan kā deju pedagoģei. E.Dūte teic – pandēmija devusi iespēju domāt, izvērtēt. Viņas pašas vislielākās bažas vienmēr bija un ir, lai visā, kas notiek Lizumā, nepietrūktu naudas un profesionālisma.

Tieši pandēmijā realizēta ideja, kā izcelt 18.novembra svētkus un saliedēt cilvēkus laikā, kad liegta pulcēšanās. Ar uzņēmēja U.Misiņa atbalstu tika pagatavoti 170 karoga koka kāti. Toreizējā Kultūras pārvaldes vadītāja Gundega Ķikuste ļāvusi kultūras namam nopirkt audumu – tumšsarkanu, kā arī baltu gabardīnu. No tā lizumnietes Dace Cīrule, Zinta Pliena un Ligita Žvarte sašuvušas 170 sarkanbaltsarkanos karogus. Elitas uzstādījums bijis: karogiem jābūt pagatavotiem no laba auduma, jābūt izgludinātiem un ieliktiem skaistos kātos. Kopīgiem spēkiem tas tika izpildīts. Realizēta arī ideja par sarkanbaltsarkano joslu, kuru no automašīnām izveidot Lizuma ozolu alejā bija aicināti vietējie iedzīvotāji. Akcijai bija atsaucība, jo piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku ar 150 automašīnām.

Un tā sarkanbaltsarkanie karogi Lizumā plīvoja Latvijas Republikas proklamēšanas svētkos gan pandēmijā, gan arī tagad. Šoreiz to izlikšanai tika atrasta vieta pie Velēnas baznīcas. Elita saka: prieks bijis dzirdēt no D.Cīrules, ka viņas mazmeita teikusi, ka omas šūtie karogi atkal plīvo. “Ja arī ne viss īsti sanāk, kā iecerēts, kopā darot, cilvēkiem veidojas emociju atmiņa,” saka E.Dūte.

Ar godu, cik spēka!

Pandēmijas laikā arī dzima ideja par atpūtas vietas sakārtošanu pie dīķa ar skatu platformu un ar izceltiem Lizuma burtiem (izgatavoja metālmākslinieks Arvīds Endziņš), kas diennakts tumšajā laikā tiek izgaismoti. Pagājušā gadā Pagasta svētkos par pasakainu brīdi izvērtās šā vides objekta atklāšana ar gaismas projekcijām, ar Artūra Ločmeļa nolasīto tekstu, kas ierunāts skaņu studijā “KlausāmNAMI”. E.Dūte saka – vajadzējis ievērojamus līdzekļus, lai to visu realizētu, piesaistot profesionāļus, taču bijis tā vērts.

Tagad aktuāls ir brīvdabas estrādes projekts Lizumā, kas uzvarējis pašvaldības līdzdalības budžetēšanas konkursā, iegūstot 35 000 eiro finansējumu. E.Dūte ir skeptiska: “Ko par tādu summu var izdarīt? Bet estrāde ir svarīga.”

Par visām Lizuma idejām E.Dūte saka – vispirms ir impulss. Ja tas tiek uztverts kā vērtīgs, parasti ideja materializējas, bet tikai tad, ja šo impulsu sadzird un novērtē nevis viens cilvēks, bet daudzi. Patīkami, ka valodas par to, kā Lizumā prot svinēt svētkus un uzņemt viesus, aiziet tālu ceļu. Tā rodas interese par šo apdzīvoto vietu Latvijas kartē. E.Dūte teic – vienmēr ar godu, cik spēka, viņa mobilizē pati sevi un Lizuma darbīgos cilvēkus, lai pagasta vārds izskanētu. “Pats galvenais – vajadzētu būt patiesiem un no sirds ticēt tam, ko darām,” viņa uzsver.

Lizumā domā par kultūras pasākumiem visām paaudzēm. E.Dūte saka – bērniem nepieciešamas izrādes vismaz četras reizes gadā. Lizuma bērniem tiek demonstrētas arī animācijas filmas uz lielā ekrāna. Būtu jādomā par to, lai finansējuma pietiktu arī pasākumu rīkošanai pašai jaunākajai paaudzei, lai ceļš uz kultūras namu būtu pazīstams jau no mazotnes.

E.Dūte runā arī par to, ka Lizumam ir vajadzīgi mūsdienīgi, jaudīgi pasākumi kā, piemēram, grupas “Astro’n’out” uzstāšanās šāgada Pagasta svētkos. Lai tas piepildītos, jādomā gan par tehnisko nodrošinājumu, gan daudzām citām lietām. “Paldies SIA “RCI Gulbene”, kas mums izpalīdzēja ar ģeneratoru! Paldies Kultūras pārvaldes tagadējam vadītājam Atim Barinskim par atbalstu un uzticēšanos!” saka E.Dūte.

– Diāna Odumiņa

Runā Elita Dūte

* “Lai pagastā izveidotu labu kora kolektīvu, ak, kas tas ir par darbu! Ir jāsāk no pirmsskolas. Un tas nav viena cilvēka darbs, bet visas kopienas vairākās paaudzēs. Lai sabiedrībai būtu svarīgi, ka mums ir savs koris. Būtiski pieaugušajiem nenodzēst spožumu bērnu acīs un radīt interesi par kora mūziku.”

* “Vajag uzticēties profesionāļiem tāpat kā ūdens tecēšanas virzienam. Profesionālis izdarīs. Kultūras jomā ir tāpat. Es nevaru prast un zināt visu, tāpēc man savu reizi ir vajadzīgs gaismotājs, vajadzīgs cilvēks, kurš pārzina skaņu tehniku, vajadzīgs elektriķis, būvnieks.”

* “Kultūra nav tikai izklaide, tā sevī ietver izzināšanu un izglītošanu. Ir Kultūras institūciju likums un Dziesmu un deju svētku likums, kas man ir jārespektē. Ar šiem jautājumiem neviens cits nenodarbosies, tikai kultūras nami.”

Kolēģi raksturo Elitu Dūti

Edīte Siļķēna, Stāmerienas pils vadītāja: – Elita ir izcila latviešu kultūras tradīciju kopēja un uzturētāja! Viņā ir stingrs tautas gars. Tautiskuma un latvietības gars. Viņa Lizuma kultūras namā, amatiermākslas kolektīvos – korī, deju kolektīvos, iedzīvotājos uztur šo garu. Elitas rīkotie kultūras pasākumi vienmēr ir pārdomāti, izsvērti.

Donāts Veikšāns, pensionēts mūzikas pedagogs un kultūras darbinieks: – Ar Elitu vienmēr ir bijis patīkami sadarboties, jo viņa ir goda cilvēks. Sirds viņai stāv visam pāri. Ko ar viņu sarunā, tas notiek. Viņai izdoma ir laba. Viņai ir gaume. Viss, ko viņa dara, ir ar labu rezonansi cilvēkos.

Fakti par Lizuma kultūras nama tautas mākslas kolektīviem

* Lizumā jau kopš 1988.gada darbojas Gulbenes mūzikas skolas Lizuma klavieru klase (skolotājas Anita Ledaine un Līga Kļaviņa).

* Pieaugušie Lizumā iesaistās 11 dažādos tautas mākslas kolektīvos vai interešu kopās. Pagastā ir:

– jauktais koris (diriģents Jānis Āboliņš, kormeistare Liena Vaļģe, koncertmeistare Līga Kļaviņa),

– trīs tautisko deju kolektīvi (vada E.Dūte un Zaiga Mangusa),

– vokālie ansambļi (vadītāja Linda Hamfrīsa),

– folkloras kopa “Āravieši” (vadītāja Aisma Valtera),

– lauku kapela (vadītājs Osvalds Lapiņš ),

– amatnieku kopa “Laipa” (vadītāja Līga Ozoliņa),

– amatierteātris “Daiva” (režisors Edijs Frīdenbergs),

– tautas mūzikas kolektīvs (vadītājs Jānis Dimants),

– ritma grupa (vadītāja Sarmīte Vlodare).

Avots: Lizuma pagasta pārvalde